Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē “Lielais dzintars” strādā režisore no Lietuvas Monika Klimaite, lai 7. decembrī nodotu skatītāju vērtējumam iestudējumu “Mēness neredzamā puse”. Režisore, kura ieguvusi izglītību gan Lietuvā, gan Lielbritānijā, kā arī piedalījusies dažādās mākslas laboratorijās daudzviet pasaulē, Liepājā strādā pirmo reizi.
Kopš 2005. gada Nirnbergas valsts teātris rīko starptautisku lugu konkursu “Sarunas par robežām”. 2018. gada konkursā piedalījās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dramaturgi. No 25 iesūtītajām lugām starptautiska ekspertu komisija par labāko atzina igauņu dramaturga Karla Kopelmā lugu “Singing Green”, pēc kuras arī top šī izrāde. Lugas teksts sastāv no daudziem monologiem, kurus pa mazam gabaliņam lipinot kopā, atklāsies kopējā aina.
Iestudējums, kuram režisore devusi žanrisko apzīmējumu – pseidodokumentāla izrāde, būs kā ielūkošanās nākotnē. Ar vairāku tēlu un viņu stāstu palīdzību (kas šokējoši un negaidīti savienosies vienā veselumā), tiks atklāta mūsdienu sabiedrība, kā arī apstākļi un faktori, kas tuvina Eiropu 3. Pasaules karam. Stāsta galvenais varonis ir Sebastjans – vienkāršs cilvēks, kurš tikai centās iederēties sabiedrībā. Un, pat ja viņš izrādē tā arī neparādīsies, viņa dzīves stāstu izstāstīs pārējie varoņi.
Izrādē piedalīsies aktieri Agnese Jēkabsone, Signe Dancīte, Viktors Ellers, Sandis Pēcis, kā arī Madara Viļčuka (LiepU aktierkursa 3. kursa studente).
““Mēness tumšā/neredzamā puse”, kuru esmu izvēlējusies par nosaukumu izrādei, ir grupas Pink Floyd albuma nosaukums, kas simbolizē to, ka cilvēce tuvojas ārprātam un ka tai ļoti jācīnās, lai saglabātu prāta skaidrību. Šis koncepts tika attiecināts uz 1973., bet to pašu varam teikt par 2019. gadu,” par topošo iestudējumu saka režisore. “Cilvēce attīstās atpakaļgaitā – pat ja mums pašlaik ir pieejams milzīgs informācijas apjoms, kurai ir viegli piekļūt, mēs zinām un saprotam mazāk; pat ja teorētiski pasaulei nav sienu un tā ir “sarukusi” mazāka, mēs esam kļuvuši noslēgtāki un netolerantāki; pat ja mēs runājam par planētas glābšanu – mēs patērējam arvien vairāk. Vai bez sabrukuma varētu būt arī cits iznākums? Izrāde dos iespēju ielūkoties nākotnē, liekot mums izvērtēt tagadni. Vai mums patiks tas, ko ieraudzīsim?”
Kopā ar režisori pie iestudējuma strādā arī scenogrāfe un kostīmu māksliniece Giedre Bražīte, komponisti Antanas Jasenka un Ūdris Jasenka, kā arī gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. Lugu no igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.
Iestudējumu iespējams noskatīties arī 8. decembrī un pēc tam pēc jaunā gada.
