Ikdienā joprojām saskaroties ar milzu daudzumu Putina un viņa ideoloģijas atbalstītājiem, ir grūti tam vājprātam ko argumentēt no tradicionālo cilvēcisko vērtību skalas. Bet ne mazums ir arī tādu līdzpilsoņu, kurus vada kāda nostalģija ja ne gluži pēc padomijas laikiem, tad pēc tā moderni krieviskā, kas viņiem Latvijā tika atņemts ar, piemēram, Krievijas TV kanālu bloķēšanas. Tad nu centīsimies izskaidrot, kas viņus sagaidītu ”Skaistajā nākotnes Krievijā”
Pilna mēroga militārais iebrukums Ukrainā iepazīstināja krievus ar militāro cenzūru un pacēla politisko kriminālvajāšanu pilnīgi jaunā līmenī. Ķīnas un Ziemeļkorejas scenāriji ir kļuvuši daudz tuvāki, nekā šķita iepriekš. Tuvākajos gados krievi riskē ar aizliegumu izbraukt no valsts, kā arī ar galīgu brīvības iznīcināšanu internetā, politisko lietu skaita pieaugumu un totālu cenzūru. Tieši šādu nākotni zīmē cilvēktiesību projekts “Network Freedoms” savā “nekrofutūristiskajā” prognozē 2024.–2025.gadam. Tātad, kam ir laiks gatavoties un, kas jau ir sācis īstenoties daudziem tik tīkamajā Putina Krievijā.
Kad 2014.gadā Krievijas Valsts domes deputāti skaidroja nepieciešamību izveidot “nevēlamo” organizāciju reģistru, viņi argumentēja, ka tajā tiks iekļautas tikai tās ārvalstu juridiskās personas, kuras “rada draudus aizsardzības spējām, valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, vai sabiedrības veselībai”. Gandrīz 10 gadus vēlāk to papildināja Krievijas neatkarīgie izdevumi “Projekt”, “Meduza”, ”The Insider” un televīzijas kanāls “Doždj”, bet tagad par to materiālu izplatīšanu vispirms draud administratīvā un pēc tam krimināllieta.
No 2022.gada atzīmi “ārvalstu aģents” var pielikt ne tikai pilsoņiem un juridiskām personām, kas saņem ārvalstu finansējumu, bet arī tiem, kas ir “pakļauti ārvalstu ietekmei”. Šis maksimāli neskaidrais termins nozīmē arī mijiedarbību ar ārvalstu pilsoņiem. Krievi bieži tiek atzīti par “ārvalstu aģentiem” arī par Krievijas varas iestāžu kritizēšanu.
No 614 tūkstošiem krimināllietu kopš kara sākuma attaisnojoši spriedumi pieņemti tikai divos tūkstošos lietu. Politisko krimināllietu skaita līderis ir pants par Krievijas armijas “diskreditēšanu ”. Un 2023. gada pirmajā pusē Krievijā tika ierosinātas vairāk nekā 80 krimināllietas par valsts nodevību, spiegošanu un sadarbību ar ārvalsti konfidenciāli – pēdējais pants Kriminālkodeksā parādījās tikai 2022. gada vasarā. Mītiņi Krievijā faktiski ir aizliegti – jebkuri protesti tiek saistīti arī ar “Covid ierobežojumiem”. Tuvākajos gados situācija tikai pasliktināsies, katrā ziņā to prognozē projekta “Network Freedoms” cilvēktiesību aktīvisti – būs vairāk ierobežojumu un represiju.
Cenzūra
Cilvēktiesību aktīvisti sagaida, ka varasiestādes sāks atzīt populāras publiskas lapas sociālajos tīklos par “ekstrēmistiskām” pēc Baltkrievijas scenārija, pēc tam tās tiks bloķētas. Tiks ieviesta atbildība par aizliegta resursa abonēšanu un sodi par informāciju par bloķēšanas apiešanu, atteikšanos atbloķēt tālruni, VPN, TOR un starpniekserveru izmantošanu. Tajā pašā laikā varas iestādes uzlauzīs trafika šifrēšanas sistēmas, izmantojot kvantu skaitļošanas tehnoloģiju.
Jebkurš pieminējums par “nevēlamām” organizācijām un “ārvalstu aģentiem” tiks sodīts naudas sodu un bloķēšanu. Saskaņā ar prognozi par dalību “ārvalstu aģentu” darbībās vispirms tiks ieviesta administratīvā un pēc tam kriminālatbildība. Pret žurnālistiem tiks ierosinātas krimināllietas saskaņā ar pantiem par ekstrēmistu un nevēlamu organizāciju darbību (Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 282.2 un 284.1 panti).
Tie ieviesīs kriminālatbildību zinātniekiem un skolotājiem, kuri kritizē Krievijas varas iestādes. Lai to izdarītu, viņi izmantos pantus par armijas “diskreditēšanu” un nacisma reabilitāciju.
Kas jau ir sācis īstenoties: Krievijas varas iestādes jau ir aizliegušas izplatīt informāciju par veidiem, kā apiet bloķēšanu- Roskomnadzor ar šādiem norādījumiem var bloķēt jebkuru resursu. 2023.gada vasarā Krievijā stājās spēkā likuma grozījumi, kas paredz atbildību trešajām personām par palīdzību “ārvalstu aģentiem” apiet viņiem noteiktos ierobežojumus. Cilvēkiem var uzlikt naudas sodu no 30 līdz 50 tūkstošiem rubļu, bet juridiskai personai – no 200 līdz 300 tūkstošiem rubļu, ja varas iestādes viņu rīcību uzskata par “ārvalstu aģentūru” tiesību aktu pārkāpumu. Un par to materiālu izplatīšanu bez marķēšanas Tieslietu ministrija ierosina ieviest naudas sodus līdz 500 tūkstošiem rubļu.
Spiediens pret zinātniekiem un skolotājiem arī jau ir sācies: 2023. gada jūnijā no universitātes tika atlaists Sanktpēterburgas Valsts universitātes asociētais profesors un vēsturnieks Mihails Belousovs, kurš kritizēja Krievijas karu Ukrainā. Pēc tam pret viņu tika ierosināta krimināllieta par nacisma reabilitāciju. Oktobrī Sanktpēterburgas novadpētnieks un žurnālists Dmitrijs Vituškins tika nosūtīts uz pirmstiesas aizturēšanas centru saskaņā ar šo pašu pantu .
Ķīniešu internets
Roskomnadzor, saskaņā ar ”Network Freedoms” prognozēm, neapstāsies pie cīņas pret bloķēšanas apiešanas līdzekļiem. Cenzūra sasniegs YouTube un Telegram – platformas, kurās krievi joprojām var iegūt alternatīvu oficiālajam viedoklim. Tos paredzēts aizstāt ar Ķīnas pakalpojuma WeChat analogu, ko Krievijas iestādes mēģinās ieviest uz VKontakte bāzes. Valsts uzņēmums apvienos pastu, sociālos tīklus, mesrndžerus, kā arī izklaides pakalpojumus: video, mūziku un spēles.
Tomēr Krievijas varas iestādes ar to neapstāsies un galu galā var pāriet uz Ziemeļkorejas scenāriju – no globālā interneta pilnībā izolēta tīkla izveidi pēc ”Gvangmjona” parauga. Turklāt pat ieiet tajā varēs tikai ar speciālu atļauju – kā tas tagad notiek KTDR.
Turklāt tiks ierobežota pat piekļuve “internetam ar vīzu” – varas iestādes ieviesīs profilēšanu, kas noteiks lietotājam pieejamo funkcionalitāti. Jums būs jāaizmirst par anonimitāti internetā – pakalpojumu sniedzēji un operatori uzraudzīs krievu abonementus, saraksti, pieprasījumus un trafiku. Lai varētu uzraudzīt 24/7, taksometru, banku, valsts dienestu vai piegādes pakalpojumu aplikāciju uzstādīšana kļūs obligāta. Iestādes ieviesīs lietotāju identificēšanu pēc ierīces, un IMEI kods tiks saistīts ar abonenta pilno vārdu. Piekļuve internetam tiks nodrošināta tikai pēc sīkrīka vai maršrutētāja ievadīšanas MAC adrešu un autentifikācijas reģistrā. Lai uzlauztu tehnoloģiju lietpratēju pilsoņu ierīces, iestādēm būs piekļuve Pegasus spiegprogrammatūrai vai tiks izveidots tās ekvivalents.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta biometrijas un DNS datu vākšanai. Biometriskie dati kļūs obligāti banku, pasta un transporta pakalpojumiem, un DNS tiks ievākts no visiem iedzīvotājiem, kuri izdarījuši pat administratīvus pārkāpumus. Ceļojot digitālās pases un sejas atpazīšanas pakalpojumu izmantošana kļūs obligāta. Piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem, civildienestam, aizdevumiem, ceļojumiem un sociālajai apdrošināšanai tiks nodrošināta pēc analoģijas ar Ķīnas sociālo reitingu.
Uz pilnīgas uzraudzības fona tiks pastiprināta atbildība par kriptovalūtu izmantošanu. Lielākā daļa maksājumu tiks pārskaitīti uz digitālo rubļa infrastruktūru, un tiks ieviesti stingri ierobežojumi valstīm un summām tādiem pārrobežu maksājumu instrumentiem kā Unistream, Zolotaya Korona un Contact.
Kas jau ir sācis īstenoties: 2023. gada novembrī varas iestādes ierosināja ieviest likumu, kas pieprasa operatoriem aktivizēt pārdotās SIM kartes tikai pēc abonentu pasu datu pārbaudes Iekšlietu ministrijā. Kopš 2022. gada Roskomnadzor ir aktīvi cīnījies pret VPN un masveidā bloķējis veselus protokolus, tostarp populāros WireGuard un OpenVPN, ko krievi izmanto, lai piekļūtu bloķētajiem resursiem. 2023. gada novembrī Roskomnadzor atjauninātajā bloķējošo VPN pakalpojumu sarakstā pirmo reizi tika iekļauts šifrētais Shadowsocks protokols.
2022. gada augustā projekts ”Network Freedoms” publicēja ziņojumu , kurā runāts par Krievijas iedzīvotāju masveida policijas uzraudzību. No “Galvenā radiofrekvenču centra” (GRFC) dokumentu noplūdes kļuva zināms , ka Roskomnadzor uzrauga potenciālos “ārvalstu aģentus”, plašsaziņas līdzekļus un slavenu cilvēku paziņojumus sociālajos tīklos.
2023. gada sākumā Vladimirs Putins parakstīja likumu par obligātu DNS savākšanu no visām aizdomās turamajām personām pat administratīvo arestu laikā. 2023. gada septembrī Vladimirs Putins personas datus no Valsts dienesta iesnieguma pielīdzināja papīra pasei. Un Krievijas Valsts sociālā universitāte (RGSU) izstrādā eksperimentālu platformu “Mēs”, kas veidos krievu sociālo reitingu.
Kriptovalūtas jau ir Krievijas drošības spēku uzmanības krustpunktā: 2023. gada vasarā aizdomās par valsts nodevību tika aizturēts Habarovskas apgabala iedzīvotājs. Lietas iemesls bija ziedojums par labu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, izmantojot kriptovalūtas.
Represijas
Spararats turpinās uzņemt apgriezienus. Cilvēktiesību aktīvisti sagaida, ka “teroristu”, “ekstrēmistu” un “pretvalstisku” lietu tipoloģija paplašināsies. Aizdomās turamās personas sāks pievienot Rosfinmonitoring “teroristu un ekstrēmistu” sarakstam, viņu konti tiks bloķēti, iespēja veikt darījumus tiks ierobežota, un pēc tam viņu īpašums tiks konfiscēts. Ievērojami pieaugs viltus krimināllietu skaits ar provokatoru palīdzību.
Apsūdzētajiem būs aizliegts piespriest nosacītu sodu, un ieslodzītajiem būs ierobežota iespēja tikt nosacīti atbrīvotiem pirms termiņa. Visiem politiski apsūdzētajiem notiesātajiem sods tiks palielināts līdz mūža ieslodzījumam. ”Network Freedoms” liecina, ka beidzot tiks atcelts arī nāvessoda moratorijs.
Cilvēktiesību aktivitātes tiks samazinātas līdz minimumam – juristiem būs aizliegts ziņot par krimināllietām. Gandrīz nepaliks cilvēku, kas būtu gatavi aizstāvēt “politiskos” aizdomās turamos, jo varas iestādes sāks izdarīt spiedienu uz šādiem advokātiem un turēs viņus aizdomās par “līdzdalību” savu klientu rīcībā. Par piedalīšanos politiskajās lietās viņiem tiks atņemts jurista statuss un tiks ierobežota izbraukšana no Krievijas.
Kas jau sācis īstenoties: Pateicoties provokatoriem, varas iestādes regulāri ierosina krimināllietas saistībā ar mēģinājumiem aizdedzināt militārās reģistrācijas un iesaukšanas birojus, pievienošanos leģionam “Krievijas brīvība” vai ”Krievijas brīvprātīgo korpusam”. Represijas pret politiskajās lietās apsūdzētajiem advokātiem arī jau ir sākušās: 13.oktobrī kratīšanas tika veiktas pie Alekseja Navaļnija advokātiem Vadima Kobzeva, Igora Serguņina un Alekseja Lipcera. Tās pašas dienas vakarā tiesa viņus nosūtīja uz pirmstiesas aizturēšanas centru saskaņā ar pantu par dalību “ekstrēmistu” kopienā.
Robežas slēdzas
Viena no represiju jomām tuvākajos divos gados, pēc ”Network Freedoms” prognozēm, būs darbs, lai sarežģītu dzīvi aizbraukušajiem krieviem, kā arī viņu tuviniekiem Krievijas iekšienē. Cilvēktiesību aktīvisti pieļauj, ka administratīvajām un krimināllietām pret aizbraukušajiem tiks atcelts noilgums. Aizbildinoties ar naudas sodu nomaksu, aizbraucējiem tiks konfiscēti īpašumi. Ar Krieviju sabiedrotās valstis sāks aktīvi izdot “vainīgos pilsoņus”.
Lai sarežģītu dzīvi ārzemēs, Krievijas varas iestādes izmantos Baltkrievijas pieredzi un sāks ierobežot emigrantus konsulārajos dienestos. Daudzi emigranti tiks uzraudzīti, un dažus mēģinās saindēt. Uz aizbraukušo krievu radiniekiem sāks izdarīt spiedienu, un, lai samazinātu izglītotu pilsoņu aizplūšanu uz ārzemēm, tiks ieviestas izceļošanas vīzas.
Kas jau sācis īstenoties: oktobrī Kirgizstānā tika nolaupīts Kreisā bloka aktīvists Ļevs Skorjakins un nelikumīgi nogādāts Maskavā, kur viņš tika atrasts pirmstiesas aizturēšanas centrā Nr.2 Butirka. 2023. gada rudenī žurnālistes Jeļena Kostjučenko, Irina Bablojana un cilvēktiesību aktīviste Natālija Arno ziņoja par saindēšanas mēģinājumiem Vācijā, Tbilisi un Prāgā. Vēl 2022. gada pavasarī cilvēktiesību projekts “First Department” ziņoja , ka Krieviju pametušo cilvēku radinieki tika aicināti uz intervijām FSB, lai viņi pārliecinātu aizbraucējus atgriezties. Novembra beigās Ufas tiesa emigrējušā aktīvista Ruslana Gabbasova brāli nosūtīja uz pirmstiesas aizturēšanas centru. Pret 33 gadus veco Rustamu Fararetdinovu tika ierosināta krimināllieta par teroristu darbību veicināšanu.
Nereāls un biedējošs
Fantastiskākā prognoze ir pilnīga RuNet un izejas vīzu izolācija internetā. Taču tieši šāds scenārijs ir Krievijas varas iestāžu mērķis, saka jurists un projekta ”Network Freedoms” vecākais partneris Staņislavs Seļezņevs. Pilnībā bloķēt visus VPN, uzlauzt šifrēšanu un pilnībā izolēt internetu ir grūti nepietiekamas tehniskās attīstības dēļ.
“Tomēr mēs pastāvīgi redzam ziņojumus par jaunu tehnoloģiju attīstību, kas darbojas pēc pavisam cita principa nekā esošie pusvadītāju datori. Un patiesībā šifrēšanas eksperti jau gadiem ir brīdinājuši, ka kvantu skaitļošanas izmantošana uzlaušanai ir uzskatāma par pieņemamu iespēju. Ja šāda tehnoloģija parādīsies, komunikācijas pieeja mainīsies visā pasaulē. Jo teorētiski var atvērt jebkuru no tiem,” sacīja Selezņevs.
Viņš uzskata, ka Krievijā nebūs iespējams panākt absolūtu interneta izolāciju. Pat Ķīnā, Turkmenistānā, Irānā, Ziemeļkorejā un citās valstīs ar stingru cenzūru, ir cilvēku kopienas, kas informāciju saņem no ārpuses. Taču Krievijas varasiestādes var pastiprināt kontroli ar valsts monopola palīdzību interneta sakaru jomā, kas var tikt ieviests pāris gadu laikā.
“Saikne ar ārpasauli saglabāsies, taču tam būs nepieciešama paaugstināta pašizglītība, kvalifikācija un gatavība saprast, kā darbojas interneta protokoli un mesendžeri. Mums būs jāatsakās no dažiem populāriem mesendžeriem un jāpārslēdzas uz izplatītiem protokoliem un tīkliem, uz vēl vairāk šifrētiem sakaru protokoliem,” saka Selezņevs.
Pēc jurista domām, ja tiks ieviesta atbildība par VPN izmantošanu, krievi sāks domāt, kā to slēpt no izsekošanas vai atklāšanas kratīšanas vai pārbaudes laikā. Taču būs daudz mazāk cilvēku, kuri būs gatavi saņemt informāciju no necenzētiem avotiem.
Visbriesmīgākā ”Network Freedoms” prognoze ir nāvessoda moratorija atcelšana. Seļezņevs šāda scenārija realitāti skaidro ar to, ka vienīgais, kas šobrīd ir šķērslis šim lēmumam, ir Konstitucionālā tiesa, kas pēdējos gados regulāri atbalstījusi izpildvaras un Krievijas prezidenta iniciatīvas, t.sk. kriminālsodu jautājumos. Moratorija atcelšana joprojām šķiet maz ticama, taču pastāv risks, ka tas notiks.
