Svinot Latvijas 30. neatkarības gadadienu, būtu jāatceras, ka domēns “.lv” ir tāds pats nacionalitātes simbols, kā valsts himna vai karogs pie mājas. Atjaunotās Latvijas pirmos trīs neatkarības gadus digitālajā vidē pavadījām vēl Padomju Savienības “.su” (Soviet Union) apakšdomēnā “.lat.su”. Un tikai pirms 27 gadiem Latvija tika pati pie sava nacionālā domēna – “.lv”, tādā veidā pārgriežot saiti ar Padomju Savienību arī digitālajā vidē, skaidro Latvijas domēna vārdu reģistra mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dana Ludviga.
Viņa gan norāda – lai arī uz šo dienu formāli visus Latvijas piederīgos, kas reģistrē “.lv” domēna vārdus var uzskatīt par digitāli patriotiskākajiem Baltijas valstu vidū, tomēr viss nav tik vienkārši, kā varētu izskatīties no malas. Eiropas augstākā līmeņa domēna vārdu padomes CENTR (Council of European National Top level domain Registries) apkopotā informācija liecina, ka no visiem Latvijas piederīgajiem, kuri reģistrē domēna vārdus, 61% priekšroku dod tieši nacionālajam “.lv” domēnam. Tikmēr Lietuvā vien 59% domēna vārdu tiek reģistrēti nacionālajā “.lt” domēnā, bet Igaunijā tikai 53% lietotāju savus domēna vārdus reģistrē “.ee” domēnā.
Šie dati liecina, ka salīdzinājumā ar kaimiņiem esam “lielāki patrioti”, tomēr jāatzīst, ka vienlaikus esam arī ievērojami “kūtrāki” domēna vārdu reģistrāciju kopskaita ziņā. Salīdzinot domēna vārdu skaitu varētu domāt, ka Latvija ir vismazākā no Baltijas valstīm, jo pie mums reģistrēti vien 5 domēna vārdi uz katriem 100 iedzīvotājiem, kamēr lietuviešiem šis skaitlis ir 6, bet igauņiem – 8. No šī varam secināt, ka gan lietuvieši, gan igauņi ir digitāli aktīvāki par mums un reģistrē vairāk domēna vārdu. Tādēļ digitālo prasmju pielietošanas un e-komercijas attīstības ziņā mums vēl ir kur augt.
Tāpat ir iespējams, ka mazāka domēna vārdu skaita reģistrēšana ir apzināta stratēģija, kas vērsta uz izmaksu optimizāciju. Latvijas uzņēmumiem nav tādu līdzekļu kā pasaulslaveniem zīmoliem, piemēram, “Google” vai “Coca-Cola”, lai reģistrētu domēna vārdus teju visos domēnos, tajā skaitā arī “.lv”, lai gluži vienkārši aizsargātu sevi. Tomēr, kā norāda “.lv” reģistra mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dana Ludviga, pieredze rāda, ka Latvijas uzņēmējiem ir atšķirīga izpratne par zīmola veidošanu un aizsargāšanu kā tādu: “Tiekoties ar uzņēmējiem un diskutējot par šiem jautājumiem, sevišķi gados jauniem uzņēmējiem, esam secinājuši, ka diemžēl Latvijā tā tendence ir, lūkojoties uz ārvalstu tirgiem, aizmirst par pašu radītā zīmola nostiprināšanu un aizsargāšanu savās mājās. Tam dažreiz ir arī skumjas sekas – uzņēmēji ir spiesti tiesāties, jo savlaicīgi “nav atcerējušies” reģistrēt vai arī ir atteikušies no sev piederošā zīmola “.lv” domēna vārda. Ir bijuši pat gadījumi, kad to ir aizmirsušas izdarīt valsts iestādes un kultūras centri, kuriem nosaukums ir daļa no viņu mārketinga, tātad – peļņas gūšanas stratēģijas.”
“Ja jūs ar tālejošiem mērķiem reģistrējat sava zīmola nosaukumu domēnos “.com” vai “.eu”, lai uzsvērtu savu globālo dabu, tad stratēģiski pareizi būtu izdarīt to pašu arī “.lv” domēnā, jo tad, kad zīmola attīstībā būs ieguldīti milzīgi līdzekļi un darbs, un zīmols būs ieguvis pasaules slavu, ilgi un rūpīgi loloto nosaukums “.lv” domēnā var izrādīties aizņemts. Jo pazīstamāks zīmols jo lielāka varbūtība, ka to būs piereģistrējis kāds domēnu “skvoteris”, lai pēc tam jums šo vārdu pārdotu atpakaļ par daudz augstāku cenu.” saka Dana Ludviga, uzsverot, ka par “digitālo patriotismu” šobrīd pasaulē runā arvien vairāk, ar šo jēdzienu saprotot arī globālu biznesu tendenci lokalizēties, tādā veidā kļūstot tuvāki patērētājam.
Informāciju sagatavoja
Jānis Riņķis,
“.LV” domēnu reģistra (NIC.LV) sabiedrisko attiecību speciālists
