Tūkstošiem karavīru no dažādiem Krievijas reģioniem atsakās karot Ukrainā. Viens no šādiem gadījumiem noticis Dagestānā: 300 līgumdienesta karavīri no Bujnakskas nolika ieročus un sāka atlvaļināšanas procesu, noskaidroja The Moscow Times korespondents.
Cīnītāji, kuri nevēlas doties uz fronti, saskaras ar spiedienu, fiziskas vardarbības draudiem un kriminālvajāšanu. Un, neskatoties uz to, cilvēktiesību aktīvisti joprojām fiksē masveida atlaišanu no armijas.
300 dagestānieši
Martā, mēnesi pēc karadarbības uzliesmojuma Ukrainā, 300 militārpersonu no 63354. vienības, kas atradās Bujnakskā, patvaļīgi, negaidot viņu atvaļināšānu, nolika ieročus un pameta Ukrainu. Par to The Moscow Times pastāstīja divi cilvēktiesību aktīvisti. Vīrieši dienēja DTR reģionā, un, tiklīdz viņi nokļuva Bujnakskā, viņi uzsāka līguma laušanas procedūru.
“Karavīri apgalvoja, ka viņiem ir problēmas ar formas tērpiem un ieročiem,” skaidro militārais jurists no Maskavas, kuru uzrunāja karavīri. “Ja karavīrs ir prombūtnē no dienesta vietas ilgāk par 10 dienām, viņam var tikt piemērota kriminālatbildība, un šobrīd lietu izmeklē militārā prokuratūra.”
Bujnakskā militāristi tika sagaidīti kā dezertieri. Viens no kaukāziešu cilvēktiesību aktīvistiem stāsta, ka uzreiz pēc karavīru atgriešanās pilsētā notikusi tikšanās, kurā piedalījās vietējās varas iestādes, militāristi, prokuratūra un radinieki.
“Es paskatījos acīs visiem, kas teica, ka viņus vajadzētu apžēlot. Mātes raudāja, stāstīja, ka dēliem ir auksti, ka nevarot kārtīgi nomazgāties. Un es teicu: vai jūs domājat, ka Lielā Tēvijas kara laikā ierakumos bija labi? Kurš mūs pasargās, ja viņi izrādīsies tādi? – stāsta viens no pilsētas iedzīvotājiem, kurš bija klāt sapulcē.
Kā atzina cilvēktiesību aktīvists, daži atgriezās ar apsaldētām ekstremitātēm, vairāki cilvēki tādēļ palika invalīdi, jo nācās “nogriezt nomelnējušo gaļu”. Rezultātā daži cilvēki pameta darbu, un daži pēc radinieku un vietējo varas iestāžu spiediena atveseļojās un pēc slimnīcas atgriezās Ukrainā. Ar karavīriem runāt neizdevās: incidents netiek reklamēts. Kaukāzā, kā skaidro vietējie cilvēktiesību aktīvisti, dienesta pamešana ir kauns.
“Mēs pilnībā atbalstām prezidentu! Mēs nesen upurējām uz viņa veselību, lai Allāhs viņu pasargā. Ja mēs nepasargāsimies no nacistiem, viņi nāks pie mums,” stāsta viens no vietējiem iedzīvotājiem.
Par līdzīgu gadījumu ziņoja Brīvās Burjatijas fonds. 150 līgumkaravīri no militārās vienības 46108 5. atsevišķās aizsargu tanku brigādes rakstīja ziņojumus par atteikšanos piedalīties Ukrainas konfliktā. Vīrieši nav saņēmuši atvaļinājumu kopš aizbraukšanas uz mācībām Baltkrievijā 2022.gada janvārī. Viņi sūdzējās par morālo spēku izsīkumu un sliktām piegādēm.
Pēc tam, kad viņu sievas vērsās pie republikas galvas, uz mājām devušies līgumdienesta dienesti tika atgriezti LPR, kur viņiem draudēja tiesas un draudi ierosināt krimināllietu. Taču militāristu plašās publicitātes dēļ viņi tomēr tika atlaisti un 9. jūlijā atgriezās mājās.
Pēc Brīvās Burjatijas fonda vadītājas Aleksandras Garmažapovas teiktā, tā ir tikai neliela daļa no republikas militārpersonām, kas cenšas pamest kara zonu, taču saskaras ar iebiedēšanu. Viņa zina apmēram 500 gadījumus, kad burjati nezina, kā atmest.
“Kad sākās karš, man jumts aizbrauca”
Uz kara fona cilvēku, kuri vēlas pamest armiju, ir daudz vairāk, stāsta centra “Iesaucamo skola” direktors Aleksejs Tabalovs. Tas ir arī vispārējā noguruma dēļ: daži karavīri nav atgriezušies mājās kopš 2022. gada februāra. Uz atsacījušamies tiek izdarīts spiediens un viņiem draud ar krimināllietām. Komandieri visiem līdzekļiem cenšas saglabāt vienību personālu. Bet uzstājīgākie, tiek atlaisti.
The Moscow Times korespondents, vēloties palikt anonīms, runāja ar karavīriem, kuri jau bija pametuši darbu vai tikko iesnieguši iesniegumu. Kāds Rietumu militārā apgabala karavīrs pastāstīja, ka karā pavadījis divus mēnešus un nolēmis izstāties.
Komandieris sāka jautāt: “Vai tu mani nodod?” Tad viņš teica, ka pret mani sāks krimināllietu par pavēles nepildīšanu. Tad es nolēmu: “Labi, lai viņi sākt lietu, bet es vairs nekarošu.” Viņš iedeva man papīra lapu un teica: “Raksti.”
Vīrietis piebilda, ka tajā pašā laikā atteikuma protokolus rakstījuši arī vēl vismaz trīs citi viņa brigādes karavīri. Pēc karavīra teiktā, vēlāk viņam tika apsolīts atlaišana mēneša laikā par līguma noteikumu neievērošanu (Federālā likuma “Par militāro dienestu un militāro dienestu” 51. pants) un tika pieprasīts parakstīt dokumentus par personas datu neizpaušanu par viņa dalību karā. Saskaņā ar šo pašu pantu mēnesi pēc atteikšanās piedalīties karadarbībā tika atlaists cits virsnieks, kurš runāja ar The Moscow Times. Viņš piebilda, ka pirms tam vairākkārt bijis “neatlaidīgi” pierunāts doties uz Ukrainu.
Kāds cits karavīrs pēc iebrukuma Ukrainā nosodīšanas runāja par aizdomīgu attieksmi pret sevi no virsnieku puses.
“Kad sākās karš, man jumts aizbrauca, jo man ir radinieki Ukrainā, un viņi tagad sēž pagrabos. Es domāju par atteikšanos. Par savu attieksmi viņš pastāstīja priekšniecībai. Es teicu pārāk daudz, kā rezultātā visi sāka mani ķircināt: “Vai esi par haholiem? Vai mīli amerikāņus?”, stāstot, ka pirms manis bija viens virsnieks, kurš kļuva traks un sāka nopludināt informāciju Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Komandieris sāka dot uzdevumus skatīties filmas par Donbasu. Pirms mēneša man piedāvāja doties uz Ukrainu. Es atteicos. Bet komandieris to uzņēma viegli,” laikrakstam The Moscow Times sacīja viens no karavīriem.
4.jūlijā pēc Luhanskas apgabala ieņemšanas Vladimirs Putins pavēlēja Centra grupas vienībām Luhanskas virzienā dot atpūtu. Citiem militārajiem formējumiem, tostarp grupai “Vostok” un grupai “Zapad”, savi uzdevumi jāpilda “saskaņā ar iepriekš apstiprinātiem plāniem, pēc vienota plāna”, sacīja Putins.
Kā stāsta viena karavīra meita, viņas tēvam izdevies izlūgties 20 dienu atvaļinājumu tikai pēc četru mēnešu atrašanās karā. Viņš trīs reizes uzrakstīja atvaļinājuma protokolu, bet katru reizi dokumenti pazuda. To pašu stāstu The Moscow Times stāstīja citas militārpersonas no Maskavas apgabala māte.
“Spriežot pēc tēva stāstiem, viņi visi jau ir nedaudz ar posttraumatisko sindromu bez atpūtas. Viens šoferis viņu bataljonā gribēja izstāties, viņi viņu nelaida, tāpēc viņš piedzērās un sāka apšaudi ar militāro policiju. Viņš tika nomierināts un viss tika nokārtots uz vietas. Tagad nav iespējas atlaist: motorbataljonā ir milzīgs personāla trūkums,” saka līgumkaravīra meita, kuras tēvs motoru bataljonā dienē par KamAZ šoferi.
“Tēvs pats nevar atmest pienākuma apziņas dēļ. Visu savu dzīvi viņš veltīja armijai. Bet, kad viņš ieradās vizītē, viņš pastāvīgi teica: “Ja jūs zinātu, cik ļoti es nevēlos atgriezties Ukrainā,” viņa piebilst.
“Kāds puisis no manas vienības devās atvaļinājumā pēc diviem Ukrainā pavadītiem mēnešiem, un, kad viņi gribēja viņu uz turieni sūtīt atpakaļ, viņu atvaļināja ar zīmogu karaklausības apliecībā: “nosliece uz nodevību, meliem un krāpšanu”, viens no jaunākajiem virsniekiem pastāstīja The Moscow Times.
Šis nav atsevišķs gadījums: pārliecības dēļ atteikušās personas karaklausības apliecības tiek apzīmogotas ar piezīmēm, kas liecina par tendenci uz nodevību, un pēc atlaišanas no dienesta tas var apgrūtināt darba atrašanu.
Jūlijā Budjonnovskas militārās vienības 74814 teritorijā, kur bāzējas 205.atsevišķā motorizēto strēlnieku kazaku brigāde, parādījās plāksne ar to vienības militārpersonu portretiem un vārdiem, kuri atteicās piedalīties “speciālajā operācijā”.
“Viņi nometa ieročus, pievīla savus biedrus, apkaunoja savus radiniekus, zemi un cieņu,” rakstīts uz tāfeles. Tās autentiskumu The Moscow Times apstiprināja avots militārajā vienībā. Redaktori arī varēja identificēt vismaz vienu nosodīto virsnieku pēc piezīmes viņa VKontakte lapā.
“Pēc ažiotāžas piezīme tika noņemta, un varas iestādes par to tika sodītas. Lielākā daļa no tiem, kuru portreti tur karājas, jau ir pametuši darbu,” sacīja avots.
Atlaišana apmaiņā pret klusēšanu
Draudi ar krimināllietu un apsūdzības valsts nodevībā ir viena no retajām personāla “ietekmēšanas” metodēm, atzīmē Aleksejs Tabalovs. Bieži vien komandieri atsakās parakstīt vai “pazaudē” atlaišanas ziņojumus, kā arī izmanto karavīru banālo juridisko analfabētību.
Piemēram, pirms iziešanas no kaujas zonas militārpersonām ir jānodod ieroči. Bet komandieri atsakās to pieņemt. Ir arī gadījumi, kad viņi karavīriem atņem ieročus un pēc tam aiztur tos komandantūrā, draudot nosūtīt atpakaļ uz pozīcijām bez ekipējuma, stāsta Tabalovs.
Un burjatu karavīri ar izbeigušamies līgumiem bija pilnīgi pārliecināti, ka viņu līgumi tiek automātiski atjaunoti, stāsta Aleksandra Garmažapova.
Prokuratūra patiešām var ierosināt krimināllietas par atteikšanos piedalīties “speciālajā operācijā”, norāda cilvēktiesību aktīvisti. Karavīra darbības var kvalificēt kā “pavēles nepildīšanu” (Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 332. pants), un dažos gadījumos kā “neatļautu dienesta vietas atstāšanu” (KK 337. pants).
Pagaidām cilvēktiesību aktīvistiem nav zināms neviens no šiem kriminālprocesiem. Visbiežāk neatlaidīgos atteicējus vienkārši atlaiž saskaņā ar pantu par līguma noteikumu neievērošanu.
Advokāts Maksims Grebeņuks, militāro tiesību speciālists, uzskata, ka lietas pret atteikušamies netiek ierosinātas politisku apsvērumu dēļ. Atbilstoši likumam militārpersonu var saukt pie kriminālatbildības par pavēles nepildīšanu, ja ar šādām darbībām nodarīts būtisks kaitējums dienesta interesēm: tās izraisījušas kaujas uzdevumu pārtraukšanu, pavēlniecības autoritātes graušanu un zaudējumus.
“Masu tiesas prāvas pret militārpersonām izraisīs sabiedrības sašutumu. Tad jāatzīst, ka “operācijas” laikā kaut kas nogāja greizi. Komanda nevēlas risināt šādus riskus,” saka advokāts.
Tāpēc starp pavēlniecību un atteikušamies pastāv kaut kas līdzīgs “nerakstītai vienošanai” par klusēšanu apmaiņā pret ātru atlaišanu, apgalvo Grebeņuks.
“Mēs tevi ātri atlaidīsim, bet tu nespīdinies un klusē. Pretējā gadījumā, pēc atlaišanas ierosināsim lietu par atteikšanos piedalīties “speciālajā operācijā”. Viņu ļoti iebiedē,” rezumē Grebeņuks.
