Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) 07.12.2017. norisinājās Kurzemes reģiona pašvaldību vadītāju tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministru K.Šadurski. Sarunās piedalījās arī pētījuma “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” (turpmāk – Pētījums) autors ekonomģeogrāfs J.Turlajs.
Tikšanās iniciatori bija Kurzemes pašvaldību vadītāji, aicinot ministru uz diskusiju saistībā ar gaidāmajām izmaiņām IZM virzītajā Izglītības likumā. Ministrs izteica gandarījumu par faktu, ka Valsta prezidents R.Vējonis, ir izsludinājis Izglītības likuma grozījums, nosaucot to par atbildīgu rīcību. Minētie Izglītības likuma grozījumi dod MK tiesības noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs, kā arī nosaka kritērijus un kārtību, kādā valsts, ņemot vērā izglītības iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājus, piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītojamo skaits attiecīgajā klasē vai klašu grupā neatbilst MK noteiktajam minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam. Sarunas sākumā ministrs uzsvēra, ka šie likuma grozījumi skolu tīkla optimizācijas kopsakarā, šobrīd attiecas tikai uz vidusskolu tīklu un ikvienas vidusskolas pārveide par pamatskolu būs katras pašvaldības lēmums.
Paredzēts, ka, ne vēlāk kā līdz 31.08.2018., tiks izstrādāti MK noteikumi par to, kāds būs minimālais skolēnu skaits vidusskolas posmā, lai varētu atvērt vidusskolas klases, bet par to vēl notiks arī diskusijas. Pētījumā ir piedāvāts noteikt, ka 10., 11. un 12. klasē jābūt divām paralēlklasēm, katrā pa 25 skolēniem un tas paredzēts, lai, realizējot jauno izglītības standartu, vidusskolā varētu piedāvāt divas paralēlklases ar iespēju apgūt atšķirīgus priekšmetus padziļināti. Paredzēts, ka vidusskolas priekšmetu skaits tiks samazināts, līdzīgos priekšmetus apvienojot blokos. Šobrīd tiek diskutēts, ka 8 priekšmeti būtu jāapgūst pamata/optimālā līmenī un 5 augstākā/padziļinātā līmenī, kas varētu būt saistīti ar skolēna plāniem attiecībā uz studiju jomu augstskolā. IZM prognozē, ka vidusskolu tīkla sakārtošanu varētu veikt sešu gadu laikā.
Sarunas laikā ministrs vairākkārt uzsvēra, ka mērķis ir celt izglītības kvalitāti un pašvaldību vadītāji kopumā ir saprotoši, tomēr joprojām ir daudz jautājumu katra konkrēta novada ietvaros. Ministrs kliedēja bažas par izglītības kvalitātes vērtēšanu. Ir paredzēts izstrādāt formulu, ar kuru kvantitatīvi mērīt vidusskolas posma pievienoto vērtību. No nākamā gada, beidzot pamatskolu būs centralizēta valsts pārbaudes darbu labošana, kas dos objektīvu vērtējumu šajā posmā un salīdzinot šos datus par katru skolēnu, kas turpinās mācības vidusskolā, varēs iegūt katras vidusskolas izglītības pievienoto vērtību, pēc kā tiks vērtēta izglītības kvalitāte. Pašvaldību vadītāji pauda bažas, ka izstrādātajā Pētījumā norādītie attālumi no skolēnu dzīvesvietām dažviet neatbilst reālajai situācijai un var būt pat maldinoši, uzsverot, ka kopsakarā svarīga ir ceļu sakārtošana un būtu jāvērtē esošā infrastruktūra. Vietām ceļu stāvoklis ir ļoti slikts, bet nav informācijas, vai un cik lieli naudas līdzekļi tiks novirzīti ceļu sakārtošanai. Ministrs aicināja pašvaldības pārdomāt attieksmi arī par esošo pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmu, kur pašvaldības atzina, ka ir problēmas un esošā sistēma nerisina situāciju. Ministrs atzīmēja, ja būtu pašvaldību atbalsts, IZM varētu virzīt iniciatīvas esošās sistēmas uzlabošanai. IZM sola turpināt diskusijas ar pašvaldībām, pārrunājot un meklējot risinājumus vidusskolu tīkla sakārtošanai katrā konkrētā novadā līdz pat nākamā gada vidum.
Kurzemes plānošanas reģiona administrācija
