Vēl 2013. gadā Krievijas ģenerālis Valērijs Gerasimovs lakoniski formulēja milzīgo problēmu, ar kuru viņš tagad saskaras kā jaunais Krievijas neveiksmīgā kara pret Ukrainu vadītājs: “Idejas nevar ģenerēt ar pasūtījumu.” To savā slejā The Washington Post atgādina ASV žurnālists un rakstnieks Deivids Ignācijs
Krievijas bruņoto spēku štāba priekšniekam Gerasimovam šomēnes tika dots nepateicīgs uzdevums komandēt Krievijas karaspēku Ukrainā. Tā kā viņš palīdzēja plānot neveiksmīgo iebrukumu pagājušā gada februārī, tas var šķist kā dubultā likme uz nepareizu skaitli. Taču ASV analītiķi uzskata, ka Gerasimovs savam priekšniekam prezidentam Putinam apsolīja, ka viņš izmantos agresīvāku taktiku, lai pārņemtu iniciatīvu.
Arī Ukraina virzās uz jaunu ieroču un taktiku izmantošanu, lai izkļūtu no strupceļa. Abas puses 2023. gadā piedzīvos mēģinājumus pārzīmēt frontes līnijas. Statiska Pirmā pasaules kara stila frontes līnija šogad varētu kļūt par mainīgu un neparedzamu kaujas lauku.
Gerasimovs pirms desmit gadiem sapņoja par Krievijas armijas modernizāciju, lai cīnītos ar modernām kaujām. 2013. gada rakstā viņš teica, ka “ir mainījušies paši “kara noteikumi”. Tradicionālā krievu brutālā spēka taktika ir novecojusi. “Lielu karaspēka formējumu savstarpējās cīņas… pamazām kļūst par pagātni.” Tā vietā viņš apgalvoja, ka Krievijai bija vajadzīgs “ātrums, ātra kustība, saprātīga desantnieku un ielenkšanas spēku izmantošana”, kā arī neregulāri “hibrīdie” spēki, lai cīnītos aiz ienaidnieka līnijām.
Izrādījās, maigi izsakoties, ne tā, kā bija cerējuši Gerasimovs un Putins. Krievija īstenojusi savu versiju par zibens triecienu Kijivā. Bet tā neņēma vērā ne ukraiņu veiklību, ne krievu nekompetenci. Pēc neveiksmes Putina plānā ātri sagrābt galvaspilsētu, Krievijas karaspēks daudzkārt atkāpās.
Putins, kurš sevi pozicionē kā izšķirošu līderi, tā vietā pieņēma lēmumus, kurus viņam uzspieda neveiksmes kaujas laukā. Pēc tam, kad Ukrainas spēki drosmīgā septembra pretuzbrukumā atkaroja Harkivu, Putins steigā “anektēja” četrus reģionus, kurus viņš nevarēja ieņemt.
Pēc tam, kad oktobrī Ukrainas komandieris bombardēja tiltu pār Kerčas šaurumu, izmisušais Putins veica raķešu uzbrukumu Ukrainas civilajai infrastruktūrai, kas turpinās līdz pat šai dienai.
Gerasimova iecelšana amatā ir Putina pēdējā cerība, un ASV amatpersonas šaubās, vai tas izdosies. Lielākā problēma ir haotiskā komandu struktūra. Steidzīgi sagatavotos iesaucamos dzen uz fronti kā tikai lielgabalu gaļu. Tikmēr rūgtā, bet stratēģiski bezjēdzīgā cīņā par Bahmutu Ukrainas austrumos izvirzījusies oligarha Prigožina vadītā ”Vāgnera” PMK. Krievijas militārpersonām ir traks laiks: kad decembrī PMK karavīrs ievietoja video, kurā nosodīja Gerasimovu, Prigožins iedūra nazi vēl dziļāk, rakstot: “Puiši man lūdza pateikt, ka tad, kad tu sēdi siltā birojā, ir grūti. dzirdēt par problēmām frontes līnijās.
Prigožina izsmiekla laikā, ko pastiprināja Krievijas militārie emuāru autori, Putins nolēma Gerasimovam pasniegt saindēto Tiešās pavēlniecības biķeri. Cilvēks, kuru viņš nomainīs, ģenerālis Sergejs Surovikins, esot ieteicis būt piesardzīgiem, aizsargājot Krievijas armiju Hersonā un citur, kā arī bijis draudzīgs ar Prigožinu.
Gerasimovs centīsies atjaunot militāro kārtību strīdīgo komandieru vidū, kā arī uzsākt sarežģītas operācijas, piemēram, tās, par kurām viņš rakstīja 2013. gadā. Bet viens no ekspertiem, par to runājot, skeptiski atgādināja krievu sakāmvārdu: “Augstāk par galvu neuzlēksi.”
Līdz ar 2023. gada iestāšanos, Ukraina, šķiet, uzņem apgriezienus. ASV un to NATO sabiedrotie nodrošina jaunu mobilo ieroču — tanku un smago bruņumašīnu — arsenālu, kas teorētiski ļautu ukraiņiem veikt amerikāņu tipa manevru karu. Tikpat svarīgi ir tas, ka NATO nodrošina Ukrainas karavīriem paātrināto kursu šo ieroču efektīvai izmantošanai.
“Šis ir īstais brīdis rīkoties, ja vēlaties pārmaiņas,” ASV instruktoriem pirmdien viesojoties nometnē Vācijā, kur Ukrainas karavīri iziet ārkārtas mācības, sacīja Apvienotās štāba priekšnieku padomes priekšsēdētājs ģenerālis Marks A. Milleijs.
Lielais jautājums ir par to, vai ukraiņiem pietiks mobilā uguns spēka, lai veiktu mobilo karu, ko atbalsta NATO komandieri. Līdz šim ASV ir apsolījušas aptuveni 50 kaujas mašīnas Bradley, Vācija aptuveni 40 kaujas mašīnas Marder un Apvienotā Karaliste 14 tankus Challenger.
Tas nav pat tuvu 300 tankiem, ko pieprasīja Ukrainas komandieris ģenerālis Valērijs Zaļužnijs. Varbūt Vācija piegādās Leopard tankus, bet Vašingtona – Stryker kaujas transportlīdzekļus. Es ceru, ka tā arī būs.
Šis gads varētu būt izšķirošs. Apdomīgi mudinot Ukrainu uz manevru karu pret Gerasimova nomocītajiem, bunkuru nosegtajiem spēkiem, ASV un to sabiedrotajiem vajadzētu atbalstīt šos centienus, nevis apstāties pusceļā. Rietumiem ir stratēģija – rīkojieties!
