Lielbritānijas un Austrālijas zinātnieki pēc virknes pētījumu noskaidroja, kuri sporta veidi ir visefektīvākie dzīves pagarināšanā.
Jaunākos pētījumus par fizisko aktivitāšu ietekmi uz paredzamo dzīves ilgumu veica Lielbritānijas un Austrālijas zinātnieki. Šoreiz viņi noskaidroja, kā individuālajiem sporta veidiem ir nozīme ilgmūžības sasniegšanā, un savus secinājumus publicēja Nacionālās medicīnas bibliotēkas un Sidnejas universitātes tīmekļa vietnēs
Izrādījās, ka dažādi sporta veidi atšķirīgi ietekmē dzīves ilgumu, daži mazāk, citi vairāk. Britu zinātnieki pārbaudīja vairāk nekā 80 tūkstošus brīvprātīgo, izvēloties tos, pamatojoties uz aptuvenu sociālā statusa un ienākumu vienlīdzību. Turklāt katram no viņiem bija jānodarbojas ar kādu sporta veidu amatieru līmenī vairāk nekā 5 gadus un apmēram 2 ar pusi stundas nedēļā.
Noslēgumā izrādījās, ka efektīvākie mūža pagarinātāji ir nevis sporta nodarbības vai skriešana, bet gan futbols, peldēšana, riteņbraukšana, badmintons un teniss, kas var pagarināt mūsu mirstīgo eksistenci no 3,4 līdz 9,7 gadiem.
Balstoties uz savu pētījumu rezultātiem, britu zinātnieki ir sastādījuši šādu vizuālo sarakstu, kurā var redzēt, cik “papildu gadus” varēsiet nodzīvot, nodarbojoties ar kādu sporta veidu vai vispār neko nedarot:
– Nav fiziskās aktivitātes — 0,0
– Nodarbības sporta zālē — 1.5
– Kalistenētika (spēka treniņu sistēma un vingrinājumi ar savu svaru) — 3.1
– Skriešana – 3.2
– peldēšana — 3.4
– Riteņbraukšana — 3.7
– Futbols — 4,7
– Badmintons – 6.2
– Teniss — 9,7
Nav šaubu, ka tenisa, badmintona un daļēji arī futbola pārākums ir saistīts ar to, ka, praktizējot šos sporta veidus, tiek iesaistīts vislielākais muskuļu skaits, kas padara šos vingrinājumus par harmoniskākiem un efektīvākiem. Lai gan, no otras puses, arī šie sporta veidi un jo īpaši futbols ir bīstami, tāpēc ar tiem jānodarbojas piesardzīgi.
Kā jau vairākkārt vēstīts, dzīves ilgumu veicina arī vienkārša iešana, un saskaņā ar jaunākajiem datiem visefektīvāk būs, ja dienā noietu aptuveni 10 tūkstošus soļu, kas ir aptuveni 8 kilometri. Taču noderēs arī jebkurš cits solis, pat mazāks soļu skaits, galvenais nesēdēt! Tieši mazkustīgais dzīvesveids, ko piedāvā lielākā daļa mūsdienu profesiju, ir postošs tiem, kas vēlas dzīvot pēc iespējas ilgāk.
Turklāt britu zinātnieki, protams, ir apstiprinājuši jogas un muskuļu spēka vingrinājumu priekšrocības – tie arī palīdz samazināt kopējo nāves risku.
Taču viņu kolēģi no Austrālijas veica paralēlu pētījumu sēriju, iesaistot arī aptuveni 80 tūkstošus brīvprātīgo vecumā no 50 gadiem.
Rezultāti būtībā ir līdzīgi:
Par labākajiem fiziskās aktivitātes veidiem gados vecākiem cilvēkiem tika atzīts badmintons, teniss un skvošs. Visi no tiem var samazināt priekšlaicīgas nāves iespējamību par 56%;
Peldēšana un aerobika ir nedaudz mazāk efektīvas, samazinot nāves iespējamību attiecīgi par 41% un 36%.
Riteņbraukšana bija vēl mazāk efektīva (15%), un tai nebija nekādas ietekmes uz sirds un asinsvadu sistēmas veselību.
