Krievijas šovmenis Sergejs Svetlakovs terorakta laikā 22. martā atradās Crocus City Hall koncertzālē netālu no Maskavas. Kopā ar citiem apmeklētājiem viņš iebarikādējās gaitenī, apšaude notika dažu metru attālumā, sacīja aktieris Ksenija Sobčaka .
Teroristi iegāja zālē no amfiteātra puses (ložas atrodas tieši virs tā, kur bijām mēs, tad vairākiem cilvēkiem izdevās tajā uzkāpt). Notika bez apstājas šaušana, pa kreisi un pa labi. Daudzi, izdzirdējuši šāvienus, skrēja uz skatuvi. Mēs izlēcām šaurā koridorā. Tur izveidojās 20-30 cilvēku grupa. Meitene menedžere, kas atradās uz grīdas, atrada atslēgas un aizvēra izejas no visām ložas (jo visi, kas tur bija, jau bija izskrējuši, un mēs baidījāmies, ka no turienes uzkāps teroristi, šaušana bija burtiski dažas metru attālumā).
Tad ar vairākiem puišiem nolēmām aizbarikādēt mūsu koridora ieejas: krēsli, dīvāni… Te laikam bija visbriesmīgākais brīdis – apklusa apšaudes skaņas un pēc pauzes durvis uz koridoru, kam pretī bijām es un mans draugs un mana radiniece Maša, sāka lauzt. Droši vien visi koridorā atvadījās no savas dzīves, jo mēs nezinājām, cik teroristu ir un kāds ir viņu plāns. Durvis ātri tika izgāztas – izrādījās, ka tie ir skatītāji, cilvēki, kas bēga, meklēja izeju.
Sāka gāzt stipri smirdīgi dūmi un vajadzēja pieņemt lēmumu, ko darīt tālāk, pa šo laiku bija pagājušas kādas 15-20 minūtes… Un atkal menedžeris ieteica atvērt vairākas durvis un grupā izskriet pa kāpnēm caur foajē. Visi piekrita un klusēdami sāka kustēties, sievietes novilka augspapēžu apavus, lielas panikas nebija… Kad izgājām no šī gaiteņa, atradāmies jau piedūmotā foajē. Vēl viens Crocus darbinieks nostājās malā un pamāja mums, lai neskrienam pa centru.
Tad mēs atradāmies uz ielas. Tā nu bez drēbēm noskrējām vēl dažus kilometrus, kur mani mašīnā sagaidīja sieva, kura par laimi nokavējās.
Šodien atradu tās meitenes vārdu, kura nebija izmisumā un tiešām palīdzēja visiem – Sofija Meijere . Paldies viņai! Viņa ir varone.
Līdzjūtība visiem cietušajiem. Tā bija elle.
