Ja Sji iedomājies, ka Putins kļūs par pretsvaru ASV un tāpēc izvēlētos nostāties Krievijas pusē, viņš būs vīlies. Ar šādu vadmotīvu savu viedokli pauž medija Washington Post redakcija.
Ķīna apsver iespēju nosūtīt nāvējošus ieročus Krievijas spēkiem Ukrainā, paziņoja Baidena administrācija.
Šis solis, ja to apstiprinās Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, būtu šausmīga kļūda ne tikai starptautiskās drošības, bet arī pašas Pekinas interešu ziņā.
Pasaule jau ir cietusi no Putina postošā kara sekām. Līdz šim Ķīna ir gudri turējusies distancē, runājot par savu partnerību ar Krieviju, taču lielākoties pieturoties pie Rietumu sankcijām. Tās politika kara pirmajā gadā ar Maskavu bija gudra. Neraugoties uz Kremļa lūgumiem pēc ieročiem, Ķīna līdz šim ir nosūtījusi tikai tādu palīdzību, kas nav letāla, piemēram, cepures un bruņuvestes. Tajā pašā laikā Ķīna ir izmantojusi Maskavas starptautiskās izolētības priekšrocības, pērkot lētu Krievijas naftu, kas vairs neplūst uz Eiropu, un paplašinot divpusējo tirdzniecību ar Maskavu.
Sji nenosodīja Kremļa agresijas karu, taču tai tomēr bija noderīga loma, skaļi brīdinot Putinu par kodolieroču izmantošanas draudiem Ukrainā. Un pagājušajā mēnesī Ķīna ierosināja tā saukto miera plānu, kas, saprotams, izraisīja mazu interesi pasaulē. Galu galā tas nebija reāls plāns – ne ceļvedis, ne darbību secība, ne uzticības veidošanas pasākumi –, un Pekinu diez vai var saukt par neitrālu pusi, jo tā sevi ir nodēvējusi par Putina asiņainās diktatūras sabiedroto.
Ja Pekina atteiksies no savas, kaut arī prokrieviskās, neitralitātes politikas, tā paātrinās pieaugošo naidīgumu pret ASV un pārvērtīs to ne tikai par ASV sāncensi, bet arī par pusi, kas iesaistīta lielākajā konfliktā Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Lai ko Pekina domātu, ir skaidrs, ka jaunie ieroči un munīcija ļaus Krievijai izliet vairāk asiņu, iznīcināt vairāk infrastruktūras, nolīdzināt vairāk pilsētu un iznīcināt vairāk dzīvību Ukrainā, kas ir nepamatotās Krievijas agresijas upuris.
Tas padarītu Ķīnu par starptautisku ļaundari. Un tas grautu tās prestižu dienvidu puslodē, saniknojot Indiju, Brazīliju un citas jaunattīstības valstis, kas centās palikt neitrālas.
Pekinas lēmums apbruņot Krievijas karaspēku Ukrainā sagrautu Ķīnas komerciālās saites visā pasaulē, iespējams, izraisot Rietumu sankciju kaskādi, kas saasinās jau tā nopietnās Pekinas ekonomiskās problēmas. Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kuram nākammēnes Pekinā paredzēta tikšanās ar Sji, šis vēstījums viņam skaļi un skaidri jānodod no visām Rietumvalstīm.
Ķīnas ilgtermiņa intereses daudz vairāk ir atkarīgas no Rietumiem nekā no Krievijas. Tās tirdzniecība ar ASV un Eiropu būs neaizsargāta pret sankcijām, ja Pekina pielies eļļu ugunij Ukrainā. ASV un tās NATO partneri kopā saņem vairāk nekā ceturto daļu Ķīnas eksporta; citi ASV sabiedrotie, tostarp Japāna un Dienvidkoreja, veido vēl vismaz 10%. Krievija 2021. gadā ieņēma 15. vietu Ķīnas eksporta galamērķu sarakstā, veidojot tikai 2% no eksporta.
Ķīna ir ceturtā lielākā ieroču eksportētāja pasaulē. Tās ieroču piegāde Krievijas vajadzībām Ukrainā būtu pagrieziena punkts gan karam, gan pašas Pekinas politikai.
Neilgi pēc tam, kad ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņoja, ka Pekina apsver šādu pavērsienu, vācu žurnāls Der Spiegel ziņoja, ka Krievija risina sarunas ar Ķīnas aviācijas firmu, lai iegādātos 100 uzbrukuma dronus, ko Maskava izmanto, lai uzbruktu Ukrainas elektrotīklam.
Kāpēc riskēt? Viens izskaidrojums ir tāds, ka Ķīnas vadība nav apmierināta ar Vašingtonas Ķīnas “ierobežošanas” politiku. Un tā ir nolēmusi stratēģiski virzīties prom no globalizācijas un saiknes ar Rietumiem. Tas varētu paātrināt Ķīnas uzbrukumu Taivānai un pat tiešu militāru konfrontāciju ar ASV.
Vēl viens iespējamais izskaidrojums ir tāds, ka Ķīna, lai gan pauž bažas par kara kaitīgo ietekmi uz starptautisko drošību un tirdzniecību, var uzskatīt, ka ir izdevīgi to pagarināt, novēršot ASV un Eiropas uzmanību un resursus. Ieilgušais karš, lai kādas būtu tā sekas uz Rietumiem, vēl vairāk noplicinās Krieviju, tādējādi samazinot tās kā Pekinas stratēģiskā partnera vērtību.
Katastrofālais, neizprovocētais Maskavas iebrukums parādīja Putina režīmu tādu, kāds tas ir – tirānisku, korumpētu un autokrātisku. Krievija, kas ir iegrimusi karā ar ienaidnieku, kura iedzīvotāju skaits ir par divām trešdaļām mazāks un IKP ziņā ir 10 reizes mazāks, diez vai var uzskatīt par milzīgu militāru spēku.
Ja Sji iedomājies, ka Putins kļūs par pretsvaru ASV, viņš būtu vīlies.
