Hāgas Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) lēmumi Krievijai nav svarīgi, Maskava tos neatzīst. Par to piektdien, 17. martā, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.
“Krievija nav Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu līgumslēdzēja puse un neuzņemas saistības saskaņā ar tiem,” sacīja diplomāte. Viņasprāt, SKT lēmumi Maskavai nav saistoši, tostarp no juridiskā viedokļa.
Zaharova paziņoja arī, ka “receptes” uz arestu, kas nāk no Starptautiskās Tiesas, no juridiskā viedokļa Krievijai ir niecīgi.
Tā diplomāte komentēja SKT izdoto orderi Krievijas līdera Vladimira Putina un prezidenta bērnu tiesību komisāres Marijas Ļvovas-Belovas “aizturēšanai”. Tiek precizēts, ka SKT šādu lēmumu pieņēmusi saistībā ar situāciju Ukrainā.
“1952. gada 7. oktobrī dzimušais Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Vladimirovičs Putins, iespējams, ir atbildīgs par kara noziegumu – iedzīvotāju (bērnu) nelikumīgu deportāciju un viņu pārvietošanu no Ukrainas okupētajām teritorijām uz Krievijas teritoriju. Federācija,” teikts SKT paziņojumā.
Tiesa uzsver, ka norādītās darbības ietilpst Romas Statūtu 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta vii) un 8. panta 2. punkta b) apakšpunkta viii) daļā, kas ir galvenais dokuments, kas reglamentē Starptautiskās Krimināltiesas pilnvaras.
“Ir nopietns pamats uzskatīt, ka Putina kungs ir personiski kriminālatbildīgs par norādītajiem noziegumiem,” ko viņš izdarījis tieši vai ar citu palīdzību, teikts tiesas paziņojumā.
Putina un Ļvovas-Belovas, pret kuru izvirzītas līdzīgas apsūdzības, aizturēšanas orderis pēc prokurora lūguma izdots 22.februārī, atzīmē SKT.
Gandrīz mēnesi tiesa ordera izdošanas faktu turēja noslēpumā, lai “aizsargātu cietušos” un “nodrošinātu izmeklēšanas drošību”. Taču tagad tika nolēmts to publiskot, jo kara noziegumu izdarīšana Ukrainā turpinās, un sabiedrības uzmanības piesaistīšana var palīdzēt tos novērst, teikts paziņojumā.
Putinam inkriminētie noziegumi okupētajā Ukrainas teritorijā pastrādāti vismaz kopš 2022.gada 24.februāra, uzsver tiesa.
“Starptautiskie tiesību akti aizliedz okupācijas varām nodot civiliedzīvotājus no teritorijas, kurā viņi dzīvo, citiem. Bērni bauda īpašu aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvenciju,” sacīja Starptautiskās Krimināltiesas prezidents Pjotrs Hofmanskis.
Viņš piebilda, ka orderu izpilde ir atkarīga no starptautiskās sadarbības – Romas statūtus ir parakstījušas 123 valstis. Starp tiem, piemēram, visas Latīņamerikas valstis, kā arī Kazahstāna. Viņu iestādēm vizītes gadījumā Putins tagad ir jāapcietina.
Iepriekš SKT jau bija paziņojusi par nodomu uzsākt divas krimināllietas pret Krieviju saistībā ar apsūdzībām kara noziegumu izdarīšanā Ukrainā. Maskava vairākkārt noraidījusi apsūdzības un nosaukusi tās par nepatiesām. Savukārt prezidenta Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Krievija neatzīst Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju.
