Nepilnu gadu ilgajā karā Ukrainā Krievijas armija ir zaudējusi pusi no kaujas gatavu tanku flotes, ko tā samontēja iebrukumam 2022. gada 24. februārī. Par to ziņo CNN, atsaucoties uz Oryx projekta datiem, kas izseko dokumentētus aprīkojuma zudumus no abām konflikta pusēm.
Oryx lēš, ka tieši 1000 krievu tanku , sākot ar padomju T-62, kas ražoti pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, līdz pat modernākajiem T-90 modeļiem – iznīcināja Ukrainas militārpersonas. Vēl 544 tankus sagūstīja Ukrainas bruņotie spēki, 65 tika pamesti, 79 tika sabojāti. Kopējie Krievijas armijas tanku zaudējumi, pēc Oryx datiem, sasniedza 1688 transportlīdzekļus.
“Krievija sāka karu ar aptuveni 3000 tankiem. Tāpēc pastāv liela varbūtība, ka puse no izmantojamajiem tankiem ir pazaudēta, ”saka Jakubs Janovskis, militārais analītiķis un Oryx projekta dalībnieks.
Ukrainas Bruņoto spēku rudens pretuzbrukuma laikā Harkivas apgabalā Krievijas armija cieta rekordlielu tanku zaudējumu. Tikai no 6. līdz 10. septembrim 4. gvardes tanku armija, kas atradās netālu no Izjumas, zaudēja aptuveni pusi no ekipējuma jeb gandrīz 100 tankus.
Kājnieku kaujas transportlīdzekļu, bruņutransportieru, tanku, raķešu sistēmu, sakaru centru, helikopteru un lidmašīnu, kravas automašīnu, artilērijas iekārtu un cita aprīkojuma kopējie zaudējumi visā kara gadā pārsniedza 9 tūkstošus vienību, lēš Oryx.
Un, lai gan Krievijas aizsardzības rūpnīcas ir pārgājušas uz trīs maiņu režīmu un ierēdņi līdz pat prezidentam pieprasa palielināt ieroču ražošanu, patiesībā armija piedzīvo ekipējuma deficītu – un tas ir viens no iemesliem, kāpēc militāristi uzskatam ka stratēģiskā ofensīva Ukrainā nav iespējama, portālam ”Svarīgi stāsti” stāstīja avots, kas atrodas tuvu Aizsardzības ministrijai.
Pēc viņa teiktā, prasība uzbrukt nāk no valsts vadības, taču “saprotošie” ģenerāļi netic panākumiem, un virsnieku noskaņojums ir sasniedzis “panikas” stadiju.
Kremlis pieprasa steidzami apgādāt karaspēku ar visu nepieciešamo: pēc iespējas ātrāk jāpalielina ražošana neatkarīgi no izmaksām, decembra beigās tiekoties ar aizsardzības nozares vadību, sacīja prezidents Vladimirs Putins. “Mums nav nekādu finansējuma ierobežojumu,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka nepieciešama arī Krievijas ieroču īpašību “ievērojama uzlabošana”.
Pēc vairākām neveiksmēm Ukrainā, kur, pēc Rietumu avotu ziņām, Krievija zaudēja pusi no saviem tankiem un gandrīz beigusies precīzi vadāmu raķešu skaits, Putins novembrī apturēja Valsts bruņojuma programmu (SAP), kas ir militāri rūpnieciskās attīstības pamatplāns un darbojas pēdējos gados. Tāpat tika apturēta jauna SAP izstrāde 22 triljonu rubļu apjomā, lai “pārskatītu prioritātes”, pamatojoties uz pieredzi Ukrainā, iepriekš pavēstīja Vedomosti avots aizsardzības nozarē
