Ukrainas izlūkdienestiem parasti ir aptuveni stunda pēc Krievijas bumbvedēju pacelšanās no bāzes, lai izsekotu lidojumus, pirms piloti nokļūst “uguns zonā” un palaiž raķetes. Kopš oktobra Krievijas bumbvedēju lidojumu modeļi ir mainījušies, tagad viņi izvēlas apvedceļus, lai izvairītos no Ukrainas pretgaisa aizsardzības. Viņi neielido Ukrainas gaisa telpā, kas ierobežo to efektivitāti.
Par to intervijā The New York Times pastāstīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direktorāta vadītāja vietnieks ģenerālis Vadims Skibickis.
Skibickis iezīmēja četrus galvenos virzienus, no kuriem Maskava mēģina iekļūt Ukrainas gaisa telpā – raķešu sūtīšanai uz Ukrainu no Melnās jūras dienvidos, no Kaspijas jūras reģiona uz dienvidaustrumiem, no Krievijas uz austrumiem un no Baltkrievijas uz ziemeļiem.
Kā atzīmēja Skibickis, liela mēroga uzbrukumu laikā, kuru laikā ar vairāku minūšu intervālu tika izšautas līdz 100 raķetēm, tās vienlaikus lido no visiem virzieniem.
Ukrainas amatpersona pastāstīja arī par kodolieroču kaujas lādiņa simulatoru, ar ko bija aprīkota Krievijas spārnotā raķete X-55, kas tika notriekta virs Hmeļnickas reģiona 31. oktobrī.
Neilgi pēc tam, kad oktobrī liels Krievijas raķešu vilnis ietriecās mērķos visā valstī, Ukrainas izlūkdienesta darbinieki drupās pamanīja kaut ko dīvainu.
Tās bija zemskaņas spārnotās raķetes X-55 atlūzas, kas 1970. gados tika izstrādātas kodollādiņa pārvadāšanai. Kaujas galviņa tika noņemta un pievienots balasts, lai slēptu faktu, ka tajā nav kravnesības, sacīja ģenerālis Skibickis. Šo apgalvojumu tagad atbalsta arī Pentagons un Lielbritānijas militārais izlūkdienests.
Bet tas nebija viss, ko atrada izlūkdienesta darbinieki. Raķete tika uzbūvēta Ukrainas ieroču rūpnīcā.
Raķete un bumbvedējs, kas, visticamāk, to nogādāja, bija daļa no ieroču glabātuves, ko Ukraina deviņdesmitajos gados nodeva Krievijai starptautiska līguma ietvaros, kura mērķis bija nodrošināt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, sacīja Skibickis.
Nākamajā mēnesī Ukrainas spēki atrada vēl divu X-55 raķešu paliekas, kurām abām bija noņemtas kaujas galviņas, un abas ir daļa no tās pašas ieroču partijas, ko Ukraina bija nosūtījusi Krievijai saskaņā ar līgumu.
Krievija izmantoja šo Ukrainas bruņojumu kā mānekļus. Tie kalpoja stratēģiskam mērķim: raķešu nosūtīšana piespiestu Ukrainu mobilizēt pret tām savu pretgaisa aizsardzības sistēmu.
“Vispirms tiek palaista raķete X-55; mēs uz to reaģējam,” sacīja ģenerālis Skibickis, garā intervijā militārā izlūkdienesta štābā Kijivā pagājušajā nedēļā pirms pēdējiem raķešu triecieniem visā valstī. “Tas ir kā viltus mērķis”
Pēc Ukrainas pretgaisa aizsardzības iedarbināšanas, viņš sacīja, Krievijas bumbvedēji palaiž modernākas raķetes ar iznīcinošām kaujas galviņām.
Trīs raķetes ir daļa no lielāka skaita modernizētu vecāku raķešu, ko izmanto triecieniem, dažas kā mānekļus un dažas modernizētas ar kaujas galviņām.
