Beidzot beigusies enerģētikas superpeļņas lavīna, kas pagājušajā gadā Krievijai atnesa rekordlielus 600 miljardu dolāru eksporta ieņēmumus.
Janvārī lielākie eksportētāji samazināja ārvalstu valūtas ieņēmumu pārdošanas apjomu Maskavas biržā līdz 10 miljardiem dolāru, ceturtdien savā Finanšu tirgus risku pārskatā ziņo Krievijas Federācijas Centrālā banka.
Ārvalstu valūtas ieplūde tirgū samazinājās par 36% salīdzinājumā ar decembri (15,7 miljardi ASV dolāru) un dubultojās salīdzinājumā ar 2022. gada janvāri, atzīmē regulators.
Eksportētāji lielāko daļu ārvalstu valūtas pārdod caur lielākajām sistēmiski nozīmīgām bankām, kas savukārt samazināja pārdošanas apjomu par vairāk nekā trešdaļu – 455 miljardiem rubļu janvārī pret 725 miljardiem decembrī.
Lielas Krievijas un lielas ārvalstu bankas dīleri aģentūrai Reuters apstiprināja, ka valūta tirgū patiešām ir kļuvusi manāmi mazāka: ieņēmumu ieplūde samazinās līdz ar eksporta apjomiem visās galvenajās pozīcijās.
Naftas kompānijas, lai gan turpina ar tankkuģiem eksportēt 3-4 miljonus barelu dienā, ir spiestas piešķirt Brent cenai atlaides līdz 40%. Gazprom eksporta ieņēmumi ir samazinājušies uz pusi pēc tam, kad gāzes piegādes Eiropai tika samazinātas līdz zemākajam līmenim kopš 80. gadu beigām. Trešā lielākā tautsaimniecības eksporta nozare metalurģija janvārī piedzīvoja pārdošanas apjomu kritumu par 23%. Tajā pašā laikā atsevišķi uzņēmumi, piemēram, Severstal, zaudēja līdz pat 80% ārvalstu tirgu.
Ārvalstu valūtas ieņēmumu ieplūdes samazināšanās ir kļuvusi par galveno rubļa krituma faktoru, saka Jurijs Kravčenko, Veles Capital Investment Company banku un naudas tirgus analīzes nodaļas vadītājs. Kopš decembra sākuma dolāra kurss Maskavas biržā ir uzlēcis par 14 rubļiem jeb 23%, un pirmo reizi kopš pagājušā gada aprīļa tas pielīdis līdz 75 rubļiem. Eiro divarpus mēnešus ir kļuvis dārgāks par 16 rubļiem, un dienu iepriekš pirmo reizi 10 mēnešu laikā tirgojās vairāk par 80.
Budžets jau tagad cieš no eksporta neveiksmes, kam šogad armijai un tiesībsargājošajām iestādēm būs jātērē gandrīz 10 triljoni rubļu. Janvārī federālās valsts kases ieņēmumi samazinājās par trešdaļu, naftas un gāzes ieņēmumi samazinājās uz pusi, un muitas nodevas precēm, kas eksportētas uz ārzemēm, samazinājās gandrīz 4 reizes. Iegūtais caurums – 1,8 triljoni rubļu – bija janvāra rekords vismaz kopš 1998. gada.
Deficīta slēgšanai valdība no lielajiem uzņēmumiem pieprasīja “brīvprātīgu iemaksu” 200-250 miljardu rubļu apmērā, bet vēl 600 miljardus plāno iekasēt no naftas kompānijām, mainot ”Urals” cenas aprēķināšanas metodi.
“Lai gan statistika Krievijā lielākoties ir klasificēta, no nodokļu iekasēšanas viedokļa ir skaidrs, ka viss neklājas labi,” saka Agats Demarais, Economist Intelligence Unit prognozēšanas direktors.
Lai lāpītu budžetu, Finanšu ministrija sāka pārdot juaņas no Nacionālā labklājības fonda, kā arī plāno aizņemties naudu tirgū – ar valsts obligāciju emisiju. Taču šādus papīrus var iegādāties tikai Krievijas bankas, un tas nav efektīvākais finansēšanas veids, uzsver Demarais: “Acīmredzot, ja kaut kas nokritīs, sabruks visa sistēma.”
Iespējams, varas iestādes vienkārši būs spiestas iedarbināt “drukas mašīnu”, lai apmaksātu militāros izdevumus, kas budžetā ņem katru trešo rubli, sacīja bijušais Krievijas Federācijas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Vjugins.
Negatīvās notikumu attīstības gadījumā amatpersonām būs jāizvēlas no trim scenārijiem: samazināt finansējumu militārajam sektoram, sāpīgi samazināt izdevumus sociālajām programmām, zinātnei, izglītībai, veselības aprūpei vai uzsākt pieaugošā budžeta deficīta finansēšanu, brīdina Vjugins.
