Mēģinot pārvarēt plaisu starp “triumfālo noskaņojumu” iebrukuma Ukrainā sākumā un gaidāmās sakāves šausmām, Maskava pāriet uz “kara laika” retoriku.
21.decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, uzstājoties Krievijas Aizsardzības ministrijas kolēģijā, paziņoja , ka ir “pret Krievijas ekonomikas pārcelšanu uz militāriem pamatiem”.
“Mēs neiesaistīsimies valsts militarizēšanā un ekonomikas militarizēšanā,” sacīja Vladimirs Putins.
Un viņš piebilda, ka Krievijas ekonomikas attīstības līmenis “to neprasa”. “Mēs negrasāmies darīt kaut ko nevajadzīgu, kaitējot mūsu cilvēkiem un ekonomikai, sociālajai sfērai,” viņš teica.
Tajā pašā laikā DW, atsaucoties uz Apvienotās Karalistes Aizsardzības departamentu, ziņoja, ka “tēriņi armijai, izlūkdienestiem un policijai Krievijā pārsniegs 9 triljonus rubļu (143 miljardus eiro) 2023. gadā. Šī summa ir daudz lielāka nekā iepriekšējos gados un veido vairāk nekā 30% no visa Krievijas Federācijas budžeta.
Tikai desmit dienas pēc šī paziņojuma, Vecgada vakarā, Putins, sveicot krievus svētkos, pirmo reizi nepozēja televīzijas kamerai blakus Kremlim, kā viņš pats un viņa priekšgājēji Kremļa birojā Jeļcins un Gorbačovs to darīja arī agrāk, taču apkārt parādījās vīriešu un sieviešu grupas, kas bija ģērbušās armijas formās, it kā “uzmanīgi klausoties viņa runā”.
Putina Jaungada uzruna nekādā gadījumā nebija svinīga. Lūk, kā East StratCom darba grupa to apraksta savā iknedēļas dezinformācijas aptaujā:
“Jaungada uzrunas uzmanības centrā bija karš… Putins, baudot sagrauto prokremlisko dezinformāciju par “nacistisko Ukrainu” un NATO, kas šķietami apdraud Krieviju, vienlaikus izmantoja iespēju attēlot savu brutālo agresiju 2022. gadā kā eksistenciālu cīņu par Krievijas izdzīvošana.
“Kremlim vajadzēja pārvarēt loģisko plaisu, sākot no oficiāli it kā “rūpīgi izplānotas speciālās operācijas”, ko veica it kā “profesionālākie” Krievijas bruņotie spēki… līdz iespējamai robežas slēgšanai un iespējamai vispārējai mobilizācijai… No situācijas, kas it kā tika “kontrolēta” uz situāciju, kas faktiski ir pilnībā nekontrolējama, ar jauniešu masveida izceļošanu no Krievijas, katastrofālu ekonomisko situāciju un arvien vairāk ģimeņu, kuras zaudēja savus tuviniekus karā, no kura Putins sākumā pat atteicās saukt to par “karu”, ”skaidroja Natālija Fogela, drošības politikas Eiropas vērtību centra vecākā zinātniskā līdzstrādniece (Nathalie Vogel, Senior Fellow European Values Center for Security Policy).
Resurss ”Kremlin Watch”, kas uzrauga un analizē Kremļa propagandu, atzīmēja, ka, lai gan Krievijā joprojām nav likumīgi atļauts Krievijas iebrukumu Ukrainā saukt par karu (pastāv nosaukšanas likums – “speciālā militārā operācija”, ko pats Putins decembrī pārkāpis), Jaungada šovs Krievijas televīzijā bija dīvains mikslis, apmēram, “izklaidēsimies un uzvarēsim karā””.
“Tagad, kad Kremlis ir sapratis, ka “īstermiņa specoperācija” patiesībā ir karš, propagandas mašīnai ir jāpanāk, lai nezaudētu pašmāju auditoriju, kurai nepieciešams ticams izskaidrojums tik pēkšņām noskaņojuma izmaiņām,” uzsvēra Fogela.
Tradicionālā “Zilā gaismiņa” (Goluboi ogoņok) – svētku nakts valsts televīzijas kanālā “Krievija-1” tika “militarizēta”. Studijā pie svētku galdiem sēdās cilvēki militārajās formās kā padomju laikā Otrā pasaules kara veterāni, ar kuriem skatītājus iepazīstināja televīzijas kanāla kara korespondenti. Krievijā palikušie aktieri, mūziķi un izpildītāji viņiem sagatavoja “militāri patriotiskus numurus un dziesmas”.
Turklāt Jaungada stundās Kremļa oficiālajā tīmekļa vietnē (Kremlin.ru) tika ziņots, ka Putins ir “uzdevis Krievijas Kultūras ministrijai nodrošināt, ka pirms spēlfilmu demonstrēšanas”, kā tas notika kinoteātros Padomju Savienības laikā, “Dokumentālo filmu demonstrēšanu par tā saukto “speciālo militāro operāciju” un uzdeva KF Aizsardzības ministrijai sniegt palīdzību Krievijas dokumentālo filmu veidotājiem.
“Pašapmāna līmenis, ko, šķiet, ir labi kultivējuši daži cilvēki ap Putinu, kuri nebija un paliek neieinteresēti riskēt un pateikt viņam visu patiesību, atstāj Putinu neziņā par Krievijas realitātes fiasko,” sacīja Natālija Fogela.
“Ienaidnieki visapkārt”
Prokremliskajiem “dezinformācijas” spēkiem, kuri beidzot saprata, ka pasaule pret Krieviju 2023. gadā nebūs saudzējoša, nekas cits neatlika kā atrast “reālos kara draudus” “kolektīvo” Rietumu priekšā.
ASV, kas prokremlisko propagandistu retorikā regulāri personificē “ļaunos Rietumus”, ir izrādījusies viegls mērķis Krievijas dezinformācijai, ierasti apsūdzot Ameriku “slēptos Krievijas iznīcināšanas plānos”.
Žurnālistikas un publiskās diplomātijas emeritētais profesors, USC Filips Seibs (Philip Seib, Professor Emeritus of Journalism and Public Diplomacy, USC) atgādināja spilgtāko analoģiju propagandas vēsturē: “Atbilstošs piemērs propagandas pārmaiņām pagātnē ir nacistiskās Vācijas izteikumi, ka vispirms tā “aizsargāja vācu minoritātes” Austrijā, Čehoslovākijā un citur, bet pēc tam – kad kara vilnis “pagriezās” pret. viņu – Vācija jau cīnījās par pašsaglabāšanos, apsūdzot pretiniekus “sazvērestībā”.
Natālija Fogela uzskata, ka Maskava ar savu neomilitārismu ne tikai virzās uz jaunu propagandas līmeni, bet arī mēģina panākt “citu paranojas līmeni sabiedrībā, Krievijas “viktimizācijas” veidā, it kā valsts “būtu apdraudēta no gandrīz visu Rietumu puses”
“Ukrainas krievvalodīgo iedzīvotāju “pašpasludinātajam glābējam” tagad ir vajadzīga aizsardzība no ārējiem ienaidniekiem,” viņa sacīja.
Daži prokremliskie dezinformācijas kanāli jau mēģina kļūt radoši un radīt “jaunas teorijas” par sazvērestību, piemēram, ka karš Ukrainā ir “daļa no slepena Rietumu plāna sākt masveida karu starp Krieviju un Ķīnu”. Šādu nepamatotu stāstu mērķis ir parādīt Ukrainu kā “Rietumu marioneti”, tādējādi apšaubot tās valstiskumu un suverenitāti.
“Pasaule atrodas uz vispārēja kara sliekšņa”
Kamēr Krievijas iekšējā informatīvajā vidē jau darbojas klišeja, ka Krievija ir “ienaidnieku ielenkumā”, Kremļa ārpolitikas propagandā parādās arvien vairāk ziņojumu, sižetu un stāstu par “kūsājošiem militāriem konfliktiem”, kas draud pāraugt Trešajā pasaules karā.
Visi tie paši Kremļa propagandas resursi, piemēram, RT (agrāk Russia Today) un Sputnik, Jaungada laikā izplatīja vairākas līdzīgas publikācijas dažādās valodās.
To vidū bija arī ziņojums, ka Japānas raidorganizācija NHK , atsaucoties uz valsts Aizsardzības ministriju, pasaulei paziņoja, ka Tokija plāno izvietot virsskaņas raķetes Hokaido salā, kas robežojas ar Krievijas Kuriļu salām.
Neskatoties uz to, ka raķešu izvietošana plānota tikai līdz 2025.gadam un ir vērsta uz aizsardzību pret Ķīnas un Ziemeļkorejas radītajiem draudiem, izdevums uzsver, ka Japānā dienvidu Kurilu salas tiek dēvētas par savu “ziemeļu teritoriju”, norādot uz Tokijas iespējamo agresīvo plānu attiecībā uz Krievijas Tālo Austrumu reģioniem.
Tajā pašā laikā spāņu auditorija apspriež aģentūras Sputnik Mundo publicēto prognozi 2023. gadam rubrikā “Piecu pulvera mucu sprādziens”. Šis spāņu valodā iznākušais Kremļa propagandas resurss esot “paredzējis” piecas konflikta zonas, tostarp Grieķijas un Turcijas konfliktu, konfliktu starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, Ķīnas un Indijas sadursmi, Ķīnas Taivānas pārņemšanu un kara turpināšanos Ukraina.
Viens no visvairāk lasītajiem Actualidad (RT spāņu valodā) rakstiem ir provokatīva publikācija par “tehnoloģijas ātrai ekstremitāšu atveseļošanai” radīšanu Krievijā, norādot uz “kara invalīdu problēmu risināšanu”.
Un ziņojums par bijušā Roscosmos vadītāja Dmitrija Rogozina izaicinošo vēstuli Francijas vēstniekam par traumu Ukrainā tika pavairots Kostarikā, Argentīnā, Venecuēlā un citās Dienvidamerikas valstīs.
Prokremliskā dezinformācijas mašīna serbu valodā ir mēģinājusi radīt spriedzi arī Rietumbalkānos, nepatiesi apgalvojot, ka Kosovas pieteikums ES ir Vašingtonas vienošanās pārkāpums. Tomēr saskaņā ar šo līgumu, ko Kosova un Serbija parakstīja 2020. gada septembrī, Kosova ir pieņēmusi tikai viena gada moratoriju, lai pievienotos starptautiskajām organizācijām. Kosova iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Padomē un Eiropas Savienībā tikai pēc šī moratorija beigām 2021. gada septembrī.
“Nebeidzams karš”
Kremļa naratīvs, kura mērķis ir gan vietējie, gan ārvalstu patērētāji, tagad ir sabiedrības sagatavošana ilgstošam un novājinošam karam ar reālām, drausmīgām ekonomiskām sekām.
Alvaro Alba , žurnālists, rakstnieks, dokumentālists, Emmy balvas ieguvējs, viens no Radio Martí (Radio y Televisión Martí) dibinātājiem un vadītājiem, Kubas apraides direktora vietnieks, atgādina, cik bieži diktatoriskie režīmi ir nonākuši līdz šim pēdējam propagandas posmam. prasot no tautas neticamu pacietību un vēlāk arī upurus:
“Šī retorika man ir pazīstama, kaujas nāves kults ir dziļi iesakņojies Latīņamerikas kultūrā. Numantijas pilsoņu piemērs pret Romu (132. g. pmē.) tika uzklāts visai turpmākajai Latīņamerikas vēsturei. Tas ir Hatavejas indiāņu (1512) atteikums kristīties vai stāsts par meksikāņu bērnu varoņiem Čapultepekā (1847). Šis ir Fidela Kastro vēstījums par tūkstošiem kubiešu nāvi (zem Kubas karoga) Grenādas salā 1983. gadā pēc amerikāņu karaspēka ienākšanas – un, lai gan patiesībā viņi visi padevās, valsts himnā ir ietverti vārdi : “Nāve par dzimteni ir dzīvība!”
“Šajā posmā Kremlim Krievijas iebrukumam Ukrainā vairs nevar būt noteikts beigu datums. Atcerieties, kā padomju karaspēks Afganistānā vispirms tika saukts par “ierobežotu kontingentu”, un pēc tam 40.armijas personālsastāvs pakāpeniski palielinājās un palielinājās? Līdzīgs gadījums ir arī šeit: šī tā sauktā “speciālā militārā operācija” nav beigusies ne līdz 2022. gada martam, ne līdz 9. maijam,” atgādināja Alvaro.
Natālija Fogela norāda, ka šajā posmā “valsts kontrolētie mediji sāks izplatīt “neapstrādātu” kara kultūru, apelējot uz patriotismu, pienākumiem un upurēšanos. Šajā posmā jautājumiem nav vietas: jebkuras šaubas tiek uzskatītas par nodevību, jo turpmāk Kremlis paziņos, ka Krievijai draud nāvējošas briesmas, un pieprasīs absolūtu lojalitāti no visiem pilsoņiem.
Krievu propagandisti jau ir sākuši pārdot tādas tautas tēlu, kura ieslīkusi, kā to izteicās Krievijas Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins, “upurēšanā un varonībā” cīņā pret “ Rietumu finansētu fašismu”.
Mediji runāja arī par “nāves kultu”, ko sāk iestādīt Krievijas propaganda. Kā tagad ir skaidrs, Kremļa aicinājumi uz “upurēšanos” kļūst par svarīgu psiholoģiskās manipulācijas elementu, gatavojoties gaidāmajai mobilizācijai.
Alvaro Alba uzskata, ka visai šai “nāves, pienākuma, paklausības un aklas paklausības propagandai ir kvazireliģiska sastāvdaļa, kurā dominē dogmatiska ticība Kremļa varai”.
“Tomēr ir iemesli, kāpēc šī konkrētā valdība nevarēs ilgstoši īstenot šo politiku. Krievijas politiskās elites, kuras pārstāvji nesūta savus tuviniekus uz fronti, dubultmorāles standarti, kā arī tas, ka mūsdienu sociālie tīkli ikvienam parāda precīzi un ātri Krievijas militārās mašīnas nekompetenci karā,” viņš ir pārliecināts.
“Visas propagandas fin de règne (valdīšanas beigas) pazīmes ir uz sejas,” ir pārliecināta Natālija Fogela, “militārajiem vēsturniekiem šī parādība ir ļoti labi zināma no Trešā reiha: izolēts, maldīgs un dziļi paranoisks līderis, kuru ieskauj piekrītoši cilvēki, kas vada karadarbību. valsts līdz pilnīgam sabrukumam ir deja vu. Pēc daudzu nevainīgu cilvēku nogalināšanas, nelegālas teritoriju aneksijas, robežu pārzīmēšanas un pēdējā mēģinājuma mudināt savus iedzīvotājus pieņemt savu bērnu upuri, viņa valdīšana pēkšņi beidzās. Viņš bija pārliecināts, ka viņa impērija pastāvēs 1000 gadus. Lieki piebilst, ka “cilvēkam bunkurā” tas nebeidzās labi.”
