Pēc Krievijas vienību graujošās sakāves Harkivas apgabalā un tai sekojošās Ukrainas bruņoto spēku ofensīvas dienvidos, pirmo reizi pēc ilgāka laika kritika un lāsti sociālajos tīklos krita personīgi Putinam. Federālajiem kanāliem nebija laika komentārus “iztīrīt”. Un kā komentāru iemesls, dīvainā kārtā, bija Putina apsveikumi Lielbritānijas karalim un svētku salūts Maskavā uz graujošās sakāves karā fona.
Krievu propagandistu labējais radikālais spārns pieprasīja no Kremļa godīgu atbildi uz jautājumu par notikušo, aicinot veikt triecienus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un lēmumu pieņemšanas centriem. Propagandas sarunu šovos viņi teica, ka ir pienācis laiks “žesķīķ”(slengā aptuveni ”padarīt skarbāku”). Un pēc Ukrainas bruņoto spēku zibenīgi atbrīvotajām, stratēģiski svarīgajām, Izjum, Balaklijas un Kupjanskas Harkivas apgabalā, Putins turpināja terorisma eskalāciju, skarot Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
Tagad viņš ir izvēles priekšā: vai nu beigt karu, kas nozīmē atzīt sakāvi, vai izsludināt vispārēju mobilizāciju, par ko jau runā Krievijas Valsts domē. Šajā rakstā mēģināsim apkopot, ko Rietumi saka par Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukumu, kādas sekas tas atstās uz Putina režīmu un kam ukraiņiem būtu jāgatavojas.
Rietumu reakcija
Šķiet, ka Krievijas propagandas tik aktīvi popularizētais viltojums par kara nogurumu Rietumos ir atmaskots. Jau otro dienu visi Amerikas un Eiropas mediji ar entuziasmu raksta par Ukrainas Bruņoto spēku zibenīgo pretuzbrukumu Harkivas apgabalā, kas noteikti tiks iekļauts militārās mākslas mācību grāmatās.
“Ukrainas ātrākā virzība uz priekšu kopš Krievijas karaspēka izraidīšanas no galvaspilsētas (Kijivas) martā pagrieza sešus mēnešus ilgušā kara gaitu, dažu dienu laikā kliedējot Maskavas progresu vairākus mēnešus ilgo kauju laikā austrumos,” raksta Reuters.
Itālijas laikraksts La Repubblica atzīmē, ka Krievijas fronte Harkivas apgabalā sabruka kā no papjē mašē veidota, un krievu karavīriem tā ir pazemojoša sakāve. Cits Itālijas laikraksts Corriere della Sera klajā ar rakstu pirmajā lapā “Kijiva uzbrūk, krievi bēg”.
Kopš septembra sākuma, pēc Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valerija Zalužnija teiktā, Ukraina savā kontrolē ir atguvusi vairāk nekā 3 tūkstošus kvadrātkilometru no savas teritorijas. Un process turpinās. Pēc operatīvās pavēlniecības “Dienvidi” preses centra vadītājas Natālijas Gumeņukas teiktā, ienaidnieks sazinās ar Ukrainas pavēlniecību sarunu sākšanai par ieroču nolikšanu.
Militārie eksperti prognozē, ka Krievijas okupantus apdraud viņu aizsardzības kaskādes veida sabrukums visā frontes līnijā. Pēc Ukrainas bruņoto spēku Kupjanskas atbrīvošanas Doņeckas apgabala, ienaidnieks palika bez galvenā loģistikas kanāla. Pēc Luhanskas miltārās administrācijas vadītāja Serhija Gaidaja teiktā, okupanti pilnīgas demoralizācijas dēļ gatavojas atkāpties no Lisičanskas un Severodoņeckas. Dienvidos ienaidnieka spēki (kuru tur ir no 20 līdz 25 tūkstošiem) faktiski tika iesprostoti izpostītu loģistikas mezglu un tiltu dēļ.
Kremļa plāni sarīkot referendumus okupētajās Ukrainas teritorijās un sagrābt visu Donbasu līdz 15.septembrim ir smagi izgāzušies. Kaujas lauks austrumos, saskaņā ar CNN, tika pārzīmēts dažu dienu laikā.
“Ukraiņi savam sākotnējam triecienam izvēlējās vājāko punktu Krievijas aizsardzībā – Luhanskas milicijas un Rosgvarģija kontrolēto teritoriju, kas atrodas tālāk. Viņi nespēja izlīdzināties ar supermobilajām ukraiņu bruņumašīnām, kas ātri padarīja artilēriju par neaktuālu,” raksta CNN.
Tajā pašā laikā, atšķirībā no citiem Rietumu medijiem, CNN Ukrainas panākumus frontē saista ar ASV bažām, ka inflācijas un enerģijas cenu kāpums Eiropā saistībā ar Putina gāzes vārsta aizvēršanu var vājināt atbalstu Ukrainai. Iespējams, ka tā vietā CNN žurnālistiem vajadzētu vainot Krieviju, kas rīkojas kā teroriste ne tikai saistībā ar Ukrainu. Tiesa, šajā CNN rakstā citētas arī Eiropas amatpersonas, kuras apgalvo, ka Krievijas enerģētikas šantāža, gluži pretēji, padara ES apņēmīgāku.
The Washington Post rakstīja par Baltā nama amatpersonu bažām par enerģētikas krīzes sekām Eiropā, runājot par tā dēvēto “cenu griestu” ieviešanu Krievijas naftai un gāzei. Arī par to, ka Putins pilnībā aizliegs savu enerģijas nesēju importu pat pirms Eiropa pieņems šo lēmumu un naftas embargo stāsies spēkā šī gada beigās.
“Tomēr pagaidām ASV Valsts kases amatpersonas publiski paziņo, ka Putins nerealizēs šos draudus. Viņi arī atzīmē, ka Eiropa ir plānojusi pilnīgu Krievijas naftas embargo un, ka cenu griesti ļauj Kremlim turpināt piegādāt savus energoproduktus pasaules tirgiem”, atzīmē laikraksts.
Visoptimistiskākie savos vērtējumos ir Lielbritānijas mediji. Lai gan viņi brīdina, ka līdz kara beigām vēl ir ļoti tālu, un vēl ir pāragri svinēt uzvaru. Taču jāsaka, ka arī Rietumiem bija vajadzīgas Ukrainas uzvaras, lai palielinātu savu militāro atbalstu Ukrainai.
“Ukraina sūta pasaulei patiešām ticamu signālu, ka tā uzvarēs šajā karā. Tā jau izmanto sasniegumus, lai pieprasītu vairāk Rietumu ieroču. Un ofensīva notiek kritiskā brīdī – tieši pirms ziemas, kad būs grūtāk cīnīties, un tiks pārbaudīta Rietumu griba. Karš ne tuvu nav beidzies. Bet Ukraina kārtējo reizi demonstrē pasaulei savu spēju pārsteigt un pārvarēt grūtības,” raksta BBC.
Putins (ne)zina?
”Krievijas karaspēka sagrāve Ukrainā nedēļas nogalē izvirza jauna veida politisku izaicinājumu Vladimiram Putinam: Tā grauj priekšstatu par kompetenci un varu, pie kuras viņš ir strādājis divus gadu desmitus”, raksta The New York Times.
Krievijas Aizsardzības ministrija graujošo sakāvi Harkivas apgabalā nodēvēja par “plānotu, uzmanību novērsošu pārgrupēšanos”. Lai gan visiem bija skaidrs, ka tā bija sakāve. Krievijas Telegram kanāli bija niknuma pilni pret Putinu personīgi, kurš tiek apsūdzēts greznā Maskavas dienas svinēšanas un Lielbritānijas karaļa apsveikšanas izcelšanā.
“Acīmredzamais Krievijas karaspēka sabrukums radīja triecienviļņus Maskavā. Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs, kurš nosūtīja savus kaujiniekus uz Ukrainu, sacīja, ka, ”ja vien nekavējoties nenotiks izmaiņas Krievijas uzvedībā saistībā ar iebrukumu, viņam būs jāvēršas pie valsts vadības paskaidrojot viņiem reālo situāciju uz vietas””, notikumus raksturo The Washington Post .
Tomēr viņa izteikumus pat nepārpublicēja galvenie Kremļa propagandisti, un tie netika parādīti kaut dažos federālajos kanālos. Pirmdien, 12. septembrī, viņš turpināja ar paziņojumu, ka iemetīs karā pret Ukrainu vēl 10 000 savu kaujinieku. Lai gan visi saprot, ka tas ir feiks, jo teju katru dienu šie skaitļi mainās no 3 līdz 10 tūkstošiem karavīru.
Krievijas drošības spēku konfrontāciju jau tagad ir grūti noslēpt. Īpaši starp Kadirovu, Aizsardzības ministriju un Rosgvarģiju, kuras kaujiniekus Harkivas apgabalā vienkārši pameta. Krievijas propaganda plašā nedēļas kpsavilkuma ziņu izlaidumā tieši atzina Harkivas apgabala zaudējumu, nosaucot to par “grūtāko nedēļu frontē” kopš kara sākuma. Tomēr stāsti bija “sausi”, bez secinājumiem un prognozēm. Politiskajos sarunu šovos, kas parasti tiek rādīti uzreiz pēc vakara ziņām, Krievijas propagandisti, kas sevi identificē kā labējos radikālus, ne pirmo reizi atklāti vērsušies Kremlī pēc atbildēm, kuras, viņuprāt, gaida tauta.
Krievijas ekonomikas vispārēja mobilizācija un pārcelšana uz militāriem pamatiem ir tieši tas, ko aicina labējie Krievijas propagandisti. Taču pēc svētdienas vakara uzbrukumiem Ukrainas termoelektrostacijām var spriest, ka Putins tiešām nostājies šo labējo radikāļu pusē, kuri aicināja “žesķiķ” no propagandas sarunu šovu ekrāniem. Jo, raug, tāpat kā Krievija vairs nekaro pret Ukrainu, bet pret NATO, tāpēc arī jācīnās kā pret NATO.
Eksperti nav tendēti uzskatīt, ka Putins ķersies pie taktiskajiem kodoltriecieniem. Tomēr raķešu uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai skaidri parādīja, kas ukraiņiem ir jāsagatavojas šai ziemai. Pirmdien, 12.septembrī, Kremļa kara noziedznieku pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Putins ir informēts par notikumu attīstību karā. Negaidīti informatīvajā telpā ar saviem izteikumiem parādījās Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs un viņa priekšnieks, Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs, unisonā paziņojot: “Speciālās militārās operācijas mērķi tiks sasniegti.”
Ļoti zīmīgi, ka Krievija palaida savas raķetes uz Ukrainas termoelektrostacijām uzreiz pēc Putina telefonsarunas ar Makronu un Lavrova paziņojuma, ka Kremlis nav pret sarunām ar Zelenski. Vēlāk svētdien, 11. septembrī, telekanālā CNN tika pārraidīta intervija ar Ukrainas prezidentu, kurā Zelenskis sacīja, ka sarunas ar Putinu šobrīd nav iespējamas. Un vēl vēlāk, pēc Krievijas raķešu uzbrukumiem termoelektrostacijai Zelenskis savos soctīklos krieviem teica patiešām spožu uzrunu:
“Lasiet no lūpām: Bez gāzes vai bez jums? Bez jums! Bez gaismas vai bez jums? Bez jums! Bez ūdens vai bez jums? Bez jums! Bez ēdiena vai bez jums? Bez jums!”
Jau pirmdienas, 12. septembra, vakarā Krievijas Telegram kanālu segmentā sāka parādīties viņu “ekspertu” komentāri, ka ar šiem raķešu uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai Krievija vēl vairāk bojā savu starptautisko tēlu, un vēl vairāk vairo ukraiņu naidu pret Krieviju.
Tagad Zelenska tēzei “bez jums!” jākļūst arī par saukli eiropiešiem un amerikāņiem, kuri ir ļoti noraizējušies, ka Krievijas enerģētiskā šantāža vājinās atbalstu Kijevai. Kamēr Rietumi baidās no iespējama inflācijas šoka un tarifu pieauguma, Ukraina katru dienu zaudē savus labākos cilvēkus. Bet pārliecība par uzvaru tikai pieaug līdz ar “bez jums!”
