NASA ziņo par gaisa noplūdes pieaugumu līdz 1 kilogramam dienā no Krievijas Zvezda moduļa uz SKS (Starptautiskā kosmosa stacija), atsaucoties uz stacijas programmu vadītāja Džoela Montalbano vārdiem. Viņš apgalvo, ka pirms nedēļas moduļa aizmugurējā daļā tika atklāta kļūme.
Kopš tā laika noplūdes ātrums ir dubultojies. “Noplūde palielinājās apmēram nedēļu pirms pēdējās Progress palaišanas un tā savienošanas ar staciju,” sacīja Montalbano.
Ne tik daudz pētīt, cik remontēt
Šis modulis tika uzbūvēts gandrīz pirms 40 gadiem – 1986. gadā. Tāpēc nav jābrīnās, ka, piemēram, 2021. gadā iedarbojās tajā esošais dūmu detektors, un 2022. gadā tika fiksētas arī gaisa noplūdes. Pagājušā gada oktobrī darbības traucējumi tika atklāti arī SKS Krievijas segmenta Nauka laboratorijas modulī: dzesēšanas šķidruma noplūdes dēļ no ārējā radiatora ķēdes NASA astronauti atcēla izgājienus kosmosā.
Speciālists arī piebilda, ka tagad pāreja starp Zvezda moduli un pašu staciju ir noslēgta. Savukārt “Roscosmos” atzīmēja, ka ne stacijai, ne tās apkalpei briesmas nedraud, taču tajā pašā laikā SKS konstrukciju novecošanas dēļ remonta un atjaunošanas darbu laiks nepārtraukti pieaug.
“Tiešām, eksperti atklāj gaisa noplūdi uz SKS. Apkalpe regulāri veic darbus, lai atrastu un novērstu iespējamās noplūdes, un no stacijas saņemtie dati kā ierasts tiek nodoti analīzei speciālistiem,” komentēja Roskosmoss.
Korporācijas Energia ģenerāldizaineris Vladimirs Solovjovs precizēja, ka līdz 50% no kosmonautu lietderīgā laika tiek veltīti remontdarbiem.
Neraugoties uz to, 2023. gada aprīlī Krievijas valdība tomēr pagarināja SKS darbību līdz 2028. gadam, kam tad apritēs 30 gadi.
Tikmēr tā nebūt nav vienīgā kosmosa problēma mūsdienās. Tā pati NASA aģentūra ziņo , ka trešdienas, 28. februāra, rītā 2000 kilogramus smags “miris” Krievijas izlūkošanas pavadonis “Cosmos-2221”, kas radioizlūkošanai palaists tālajā 1992. gadā, pielidojis ārkārtīgi tuvu aviācijas kosmosa aģentūras satelītam TIMED.
Problēma ir tā, ka gan TIMED, kas Zemes atmosfēru pēta kopš 2001.gada, gan Krievijas iekārta nespēj manevrēt, un tās lidoja aptuveni 608 kilometru augstumā virs Zemes, tikai 20 metrus viena no otras.
Un šādas “satikšanās” Zemei tuvajā kosmosā notiek arvien biežāk, jo tuvējās Zemes orbītas nepārtraukti tiek piepildītas ar arvien jauniem satelītiem. Šodien, pēc ekspertu domām, to ir jau 11 ar pusi tūkstoši, no kuriem tikai 9 tūkstoši ir darba spējīgi.
Un tas ir neskaitot visu “kosmosa atlūzu” mākoni, kas sastāv no 36,5 tūkstošiem cilvēka radītu gružu, kuru izmērs svārstās no 10 centimetriem. Turklāt orbītā atrodas arī 130 miljoni daļiņu, kas lielākas par 1 milimetru, kas arī rada milzīgas briesmas ne tikai satelītiem, bet arī astronautiem, ņemot vērā milzīgo ātrumu, ar kādu šie mākoņi pārvietojas orbītā.
Pat mazākie fragmenti lido ar ātrumu, kas pārsniedz 28 tūkstošus km/h. varētu radīt katastrofālus SKS bojājumus.
Roscosmos ģenerāldirektors Jurijs Borisovs atzina, ka viņa korporācija neražo pietiekami daudz satelītu un veic maz palaišanas. Iemesls ir komponentu trūkums, kas ievērojami palēnina ierīču ražošanu. 2024.gadā Roscosmos plāno veikt aptuveni 40 palaišanas, bet 2026.gadā – ne mazāk kā 250. Turklāt, pēc viņa teiktā, situācija būtu jālabo jaunajai Krievijas orbitālajai stacijai (ROS), kas, ja tiks izveidots jauns transporta kuģis tad pati stacija un nesējraķetes sāks darboties līdz 2028. gadam.
