Pavisam nesen Rēzeknē izskanējis ērģeļmūzikas festivāls “Organismi”, kad koncertzālē GORS godā tika celtas koncertērģeles. Bet Latgales meitene, ērģelniece Guna Kise jau vairākus gadus “Latgales ērģeļu dienās” un arī ikdienā godā ceļ šo majestātisko instrumentu ar unikālo skanējumu – ērģeles.
Pēc pirmā acu uzmetiena Guna Kise atstāj trauslas un ēteriskas būtnes iespaidu, bet, dzirdot kā viņa liek ieskanēties grandiozā izmēra karaliskajam instrumentam, ātri vien liek pārvērtēt pirmo iespaidu. Gunai piemīt visīstākais latgaliskais spīts un neatlaidība.
Jau pašā sarunas sākumā viņa norāda, ka ērģelnieks, tas nav vien tāds paspēlētājs, bet gan nopietna nodarbošanās uz ko ir jābūt aicinājumam: “Noteikti ir jābūt aicinājumam. Jābūt apstākļiem, ka kāds parāda priekšā, kas tas ir, kā tas ir un kā tas skan. Man tas pirmais grūdiens, kad es dzirdēju ērģeles, bija mācoties mūzikas skolā, kad tagadējā Kārsavas baznīcas ērģelniece Ilze Vizule kārtoja savu eksāmenu. Viņa bija atbraukusi uz mūzikas skolu sniegt koncertiņu. Tad es pirmo reizi dzirdēju ērģeles, bet, diemžēl, tās bija digitālās ērģeles. Līdz ar to tā ideja man arī tur palika. Man neradās priekšstats, kā tas pa īstam varētu skanēt.”
Kā pastāstīja pati Guna Kise, pie ērģelēm viņa atgriezās visai dīvainā kārtā. Savās mūzikas vidusskolas gaitās viņa saprata, ka nespēs karjeru turpināt, kā pianiste, saistībā ar vājām roku locītavām. Līdz ar to Guna nolēma, ka ērģeles varētu būt tā niša, ko viņa varētu mēģināt. Pusotra gada laikā viņa sagatavoja savu iestājprogrammu mūzikas akadēmijā un iestājās ērģelniekos.
Ērģelniece Guna lepni stāsta, ka nu ir izaugusi tik tālu, ka treniņiem un mēģinājumiem viņai mājās ir savas digitālās ērģeles, bet gatavojoties nopietnākiem koncertiem viņa dodas uz konkrēto baznīcu vai koncertzāli, kur paredzēta uzstāšanās.
Guna Kise atzīst, ka mūsdienās ir daudz ērģelnieku, kas nav saistīti ar liturģiskām lietām, bet viņasprāt, visam, ko cilvēks dara ir jātic.
Talantīgā ērģelnieci daudz koncertējusi arī ārpus Latvijas robežām un saņēmusi godalgotus apbalvojumus: “Tas vietas, kur es esmu koncertējusi, ir ļoti viesmīlīgas. Mēs Latvijā ne vienmēr varam palepoties ar tādu viesmīlību. Arī Latvijā veidojas uzmanīga attieksme pret mūziķiem, arī ērģelniekiem. Uzstāšanās ārzemēs jau ir zināms garants, ka ērģeles būs labā stāvoklī. Latvijā mums ne vienmēr tā var būt. Te ir jābūt gatavam uz to, ka mēs atbrauksim uz kādu baznīcu un cīnīsimies ar dažādām tehniskām nepilnībām vai ar nenoskaņotu instrumentu.”
Guna Kise norāda, ka ir lietas, ko mēr varētu pārņemt no ārzemju pieredzes. Piemēram, rīkot vairāk koncertus baznīcās. Svarīgi saprast, ka ērģeļmūzikas koncerts nekādā ziņā neiet pretrunā ar ticību vai ar Dievu. Mūzika, kas rakstīta ērģelēm, ir garīga.
Lai arī liekas, ka ērģeļmūzika un ērģelnieki nemaz nav tik pieprasīti un populāri, jāatzīst, ka vairākas muzikālās izglītības iestādes atver tieši ērģeļu klases. Kā vienu no piemēriem Guna Kise min Kārsavas mūzikas un mākslas skolu, kuru pati absolvējusi un kur pašlaik strādā gan viņa pati, gan vīrs, Latgalē jau labi zināmais mūziķis, vairāku muzikālu apvienību dalībnieks Aldis Kise.
Vairāk par ērģelēm un muzikālo Gunas Kises ģimeni klausies raidījumā “Pi myusim Latgolā” sekojot zemāk norādītajai saitei:
http://www.pimyusimlatgola.lv/pi-myusim/20-10-2016-guna-kise/
Informāciju sagatavoja:
Producentu grupa “Lietišķā Latgale”
