Viens no veidiem, kā izbeigt karu Ukrainā, varētu būt Kijivas atteikšanās no teritorijas daļas apmaiņā pret iestāšanos NATO. Šo priekšlikumu izteicaNATO štāba priekšnieks Stjans Jensens, kuru citē norvēģu izdevums VG.
Pēc NATO štāba vadītāja domām, tādā veidā būtu iespējams garantēt Ukrainas drošību pēc kara beigām ar Krieviju. ” Es nesaku, ka tā tam ir jābūt. Bet tas, iespējams, ir iespējams risinājums,” viņš piebilda.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs iepriekš nav paudis gatavību apspriest iespējamos Ukrainas situācijas risināšanas veidus pēc Krievijas iebrukuma. Jensens uzstāj, ka ir jādomā par šo jautājumu un jānosaka, kā nodrošināt Ukrainas drošību pēc kara.
Gan Stoltenbergs, gan Jensens uzsver Ukrainas neatkarīgās izvēles nozīmi. Kijiva pati lems par turpmāko sarunu laiku un nosacījumiem ar Krieviju, norāda bloka pārstāvji.
NATO štāba vadītājs atzīmēja, ka diskusija par Ukrainas statusu pēc kara jau bija sākusies un jautājumu par teritorijas nodošanu Krievijai aktualizēja arī citi diskusijas dalībnieki. Pēc NATO dalībvalstu līderu diskusijām to dalībnieki nolēma, ka Ukrainas uzaicinājums uz aliansi tiks formulēts, ja “sabiedrotās valstis panāks vienošanos un Kijeva izpildīs attiecīgos nosacījumus”, atgādināja Jensens.
NATO štāba priekšnieks uzsvēra, ka Krievija šobrīd saskaras ar nopietnām militārām grūtībām un pašlaik, visticamāk, nespēs ieņemt jaunas teritorijas. Drīzāk runa ir par to, ko Ukraina spēs atgūt, viņš secināja.
