2018. gads Latvijas iedzīvotājus priecēs ar tradicionāliem spīdekļiem un astronomiskām parādībām, kā arī diviem Mēness un vienu Saules aptumsumu. Nozīmīgākais notikums ir gaidāms naktī no 27. uz 28. jūliju, kad visā Latvijā būs novērojams pilns Mēness aptumsums. Vēl Latvijā 31. janvāra pēcpusdienā pavisam neilgi būs novērojama pilna Mēness aptumsuma daļējā fāze dažas minūtes pirms tās beigām, bet Latvijas ziemeļos 11. augustā būs redzams pavisam neliels daļējs Saules aptumsums.
No pilnā Mēness aptumsuma, kas 31. janvārī būs novērojams Āzijā, Austrālijā, Klusajā okeānā un Ziemeļamerikā, Latvijā būs neilgi novērojama tikai daļējā fāze īsi pirms tās beigām, jo, piemēram, Rīgā Mēness lēks plkst. 16:51, bet daļējā fāze beigsies plkst. 17:11. Savukārt šī aptumsuma pusēnas fāze beigsies plkst. 18:08.
Pilns Mēness aptumsums naktī no 27. uz 28. jūliju būs redzams Eiropā, Āfrikā, Āzijā, Austrālijā un Indijas okeānā. Šo aptumsumu Latvijā būs iespējams novērot gandrīz no paša sākuma, jo aptumsuma daļējā fāze sāksies plkst. 21:24, pilnā fāze – plkst. 22:30, bet aptumsuma maksimālā fāze būs plkst. 23:22. Jāņem gan vērā, ka pašā aptumsuma daļējās fāzes sākumā Mēness atradīsies pie paša horizonta un debesis būs gaišas, jo, piemēram, Rīgā Mēness lēks plkst. 21:36, bet Saule rietēs plkst. 21:46. Turpretim aptumsuma maksimālās fāzes brīdī debesis jau būs pietiekami satumsušas un Mēness atradīsies pietiekami augstu, lai to varētu labi pamanīt.
Daļējs Saules aptumsums 11. augustā būs redzams Grenlandē, Atlantijas okeāna ziemeļos, Ziemeļeiropā, Krievijā un Ziemeļu Ledus okeānā. Kaut arī Rīgā šis aptumsums nebūs redzams, ar pavisam mazu fāzi to varēs novērot Kurzemes un Vidzemes ziemeļos. Piemēram, Rūjienā tas sāksies plkst. 12:03, bet beigsies plkst. 12:32. Aptumsuma maksimālā fāze (0,022) Rūjienā būs plkst. 12:17.
2018. gadā būs novērojamas visas Saules sistēmas planētas. Merkurs būs redzams vakaros ap marta vidu, bet janvāra sākumā, augusta beigās un septembra sākumā, kā arī decembra otrajā pusē tas būs novērojams rīta stundās. Venērai no marta beigām līdz jūlija vidum būs vakara redzamības periods, bet no novembra vidus līdz gada beigām tā būs redzama rītos. Marss kā labi pamanāms iesarkans spīdeklis no gada sākuma līdz maija vidum būs redzams rītos, no maija vidus līdz jūlijam – nakts otrajā pusē, jūlijā un augustā – lielāko nakts daļu, bet no septembra līdz gada beigām – nakts pirmajā pusē. Jupiters janvārī būs novērojams rītos, februārī un martā – nakts otrajā pusē, aprīlī un maijā – praktiski visu nakti, jūnijā un jūlijā – nakts pirmajā pusē, augustā un septembrī – vakaros, bet ap decembra vidu atkal sāksies planētas rīta redzamības periods. Saturns no februāra līdz aprīļa vidum būs novērojams rīta stundās, aprīļa otrajā pusē un maijā – nakts otrajā pusē, jūnijā – visu nakti, no jūlija līdz oktobrim – nakts pirmajā pusē un vakaros. Urāns, kura novērošanai gan ir nepieciešams vismaz neliels binoklis, būs redzams no janvāra līdz marta beigām vakaros, bet no jūlija līdz pat gada beigām – praktiski visu nakti. Neptūna novērošanai jau ir nepieciešams neliels teleskops, bet šīs planētas labākais redzamības periods būs rudenī.
2018. gadā, kā ierasts, būs novērojamas trīs aktīvākās meteoru plūsmas – Kvadrantīdas, Perseīdas un Geminīdas. To aktivitātes maksimums gaidāms attiecīgi 3. janvāra vakarā, 13. augusta rīta stundās un 14. decembra pēcpusdienā.
Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla „Zvaigžņotā Debess” (www.lu.lv/zvd/) veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. Plašāka informācija LAB mājaslapā www.lab.lv.
Starspace.lv ir vienīgais portāls, kas regulāri publicē ziņas par astronomiju latviešu valodā. SIA StarSpace nodarbojas arī ar astronomijas popularizēšanu, rīkojot seminārus, lekcijas un debess demonstrējumus, kā arī izplata teleskopus. Plašāka informācija pieejama vietnē www.starspace.lv.
Māris Krastiņš
LAB valdes priekšsēdētājs
