Šķiet, Kremlis nolēmis suverenitāti sabiedrībai pasniegt kā galveno kara rezultātu. Bet patiesā Krievijas nacionālā ideja ir “Neviens neuzdrošinās strīdēties ar Putinu!”. Šādu viedokli savā rakstā pauž ietekmīgais Krievijas politologs un opozicionārs Abbas Galļamovs.
Jaungada apsveikumā Putins sešas reizes izmantoja jēdzienu “suverenitāte”, kā arī atvasinājumus un ar to saistītās kategorijas. Šķiet, Kremlis nolēma suverenitāti sabiedrībai pasniegt kā galveno kara rezultātu.
Runā gan tika minēts arī par jaunām teritorijām, bet burtiski garāmejot – uz tām netika likts uzsvars. Tas ir saprotams, teritorijas drīz tiks atņemtas, un suverenitāte ir abstrakta lieta – tā vai nu pastāv, vai neeksistē – ej, izdomā. Īsāk sakot, pēc Putina domām, tieši suverenitātes labad desmitiem tūkstošu krievu nācās šķirties no savas dzīves un, spriežot pēc gada sākuma, vēl tikpat daudz šķirsies.
Šeit ir jēga precizēt, kāda veida suverenitāte tā ir. Ko tieši Putins iekļauj šajā koncepcijā? Varas pilnība, par ko raksta politikas zinātnes mācību grāmatas? Tātad Putina varu jau sen neviens neierobežo. Ko Putins grib, to viņš dara. Visi šie deputāti, tiesneši, gubernatori, sabiedriskie aktīvisti, mediji un citi — tikai apzinīgi piekrīt. Tātad, stingri ņemot, lai sasniegtu pilnīgu suverenitāti, nekur nebija jāiebrūk.
Visa būtība ir tāda, ka Putinam nepietiek ar savu suverenitāti, viņam joprojām ir jāierobežo savu kaimiņu suverenitāte. Lūdzu, ņemiet vērā, ka viņš simts reizes dienā deklarē neiejaukšanās principu suverēnu valstu lietās un tieši tur – nemainot seju – simts reizes dienā pieprasa no kaimiņiem izpildīt savas prasības. Ukraiņiem, piemēram, nav tiesību iestāties NATO. Kāpēc? Jo Krievija negrib. Un tieši Krievijai, pēc Putina domām, ir jāizlemj, kādā valodā jārunā ukraiņiem, kam jāuzceļ kādi pieminekļi, kuru nosaukumos jānosauc ielas un kas jāieraksta viņu vēstures grāmatās. Bet kā ir ar Ukrainas suverenitāti? Bet Krievijai par viņu ir vienalga! Viņai šeit ir “vitālo interešu” zona.
Tātad ar vienu roku Kremlis apstiprina Vestfālenes mieru – tur, kur neviens to nepavēl; ar otru implantē koloniālo sistēmu, kurā Krievija ir metropole, bet visi pārējie stāv priekšā puspieliekuši muguras. Pretruna? Nu pie velna ar viņu…
Ir vēl viena lieta, kas nez kāpēc nemitīgi pazūd no Krievijas diskusijas par suverenitāti. Tas ir jautājums, kāpēc tā ir vajadzīga. Mums tā ir tāda kā pašsaprotama lieta, izrādās. Galvenais, lai tā būtu, bet ko ar viņu darīt tālāk, šķiet, ka tas nav svarīgi.
Un te būtu ļoti labi uzdot Putinam jautājumu, ko savulaik, manuprāt, lasīju no Nīčes: “Es tev nejautāju, no kā tu esi brīvs. Es jautāju, kāpēc tev ir vajadzīga šī brīvība? Kāpēc Putinam vajadzīga suverenitāte?.. Spriežot pēc notiekošā, tas ir tikai un vienīgi tādēļ, lai nekaunīgi uzspiestu savu gribu citiem, gan saviem pavalstniekiem, gan kaimiņiem. Zagt, apspiest, baudīt varu un īpašumu. Un, lai neviens netraucē.
Lūk, tā arī ir krievu nacionālā ideja: “Neviens neuzdrošinās strīdēties ar Putinu!”
Tās dēļ cilvēki arī mirst…
