Kara paildzināšanās Ukrainā rada papildu riskus Ķīnai, neskatoties uz Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina mutisku atbalstu prezidentam Vladimiram Putinam. Pekinas retorika pēdējā laikā ir mainījusies, norāda novērotāji. Un tagad tā, šķiet, ir gatava izskatīt nevis savu, bet gan Ukrainas plānu mierīgam izlīgumam.
Saūda Arābija šajā nedēļas nogalē rīkos otro starptautisku konferenci, lai apspriestu iespējamā miera līguma nosacījumus. Tāpat kā pirmā šāda tikšanās, kas notika jūnija beigās Kopenhāgenā, arī pašreizējā notiek pēc Ukrainas iniciatīvas, kas popularizē Volodimira Zelenska 2022.gada beigās piedāvāto 10 punktu miera formulu.
Paredzams, ka Sji Dzjiņpins uz konferenci nosūtīs savu īpašo sūtni miera jautājumos Ukrainā Li Hui, laikrakstam The Wall Street Journal pavēstīja Eiropas un Amerikas amatpersonas. Tikmēr Kopenhāgenā nebija neviena augsta līmeņa Ķīnas amatpersonas.
Kijevis miermīlīgā formula pamazām gūst atbalstu pasaulē, sarunā ar Ukrainas diplomātisko pārstāvniecību vadītājiem sacīja Zelenskis. Viņš mudināja to aktīvi veicināt un precizēt. “Šāds darbs ir īpaši nozīmīgs ar globālo dienvidu valstīm”, kuras joprojām ir neitrālas attiecībā uz konfliktu, piebilda prezidents.
Kopenhāgenā Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks formulu apsprieda ar nacionālās drošības padomniekiem un politiskajiem padomniekiem no vairāk nekā 10 valstīm, ne tikai Rietumvalstīm, bet arī Krievijas BRICS sabiedrotajiem (Brazīlijas, Indijas un Dienvidāfrikas), kā arī Turciju un Saūda Arābiju.
Li Hui dalība sniegs retu iespēju Ķīnai un ASV apspriest situāciju Ukrainā, jo Saūda Arābiju apmeklēs arī Džo Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans, atzīmē WSJ. Pazīmes par Pekinas iespējamo neapmierinātību ar ieilgušo karu parādījās graudu darījuma vēsturē, no kura Krievija izstājās. Ķīna ir lielākā Ukrainas graudu un kukurūzas pircēja, nesen Pekinā Kijivas delegācija apsprieda lauksaimniecības produktu piegādes paplašināšanu. Pirms pusotras nedēļas Pekina paziņoja ANO Drošības padomei, ka graudu darījums ir jāatjauno, ņemot vērā tā nozīmi pasaules nodrošinātībā ar pārtiku, un Ķīnas valsts medijos parādījās virkne rakstu par nepieciešamību to pagarināt.
Turklāt dažas dienas pēc Krievijas paziņojuma par izstāšanos no darījuma, Ķīnas pastāvīgā pārstāvja ANO vietnieks Gens Šuangs minēja garu sarakstu ar riskiem, kas saistīti ar Ukrainas konflikta turpināšanos, tostarp kodolieroču izmantošanu un nodrošinātību ar pārtiku. ko viņš pieminēja trīs reizes.
Savukārt martā pēc Pekinas miera plāna publicēšanas (neietverot Krievijas karaspēka izvešanu no okupētajām teritorijām), Genga runa ANO izskanēja pavisam citādi: tajā viņš apsūdzēja ASV “Krievijas fobijā”. Tagad Gengs ir aicinājis sākt miera sarunas, lai “panāktu drīzu pamieru un rastu politisku risinājumu”.
“No oficiālajiem ziņojumiem varētu rasties iespaids, ka Ķīna ir nobažījusies par konflikta eskalāciju un paplašināšanos”, sacīja Manojs Kevalramani, Ķīnas eksperts no Indijas Takšašilas institūta. Taču tajā pašā laikā Pekina nepiedāvā nekādas idejas, kā to apturēt, norāda analītiķi. Tās retorika “saglabā pietiekami daudz neskaidrību, lai Ķīnas komunistiskā partija vēlāk varētu teikt, ka tā nekad nav atbalstījusi Putina karu”, sacīja Fransuā Godmens, Francijas domnīcas Institut Montaigne īpašais padomnieks.
Tikmēr Krievija konferencē Saūda Arābijā nebūs pārstāvēta: Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova to nodēvēja par “nevis diplomātu sanāksmi politisko lēmumu izstrādei”, bet gan par “mānīšanu”, kuras mērķis ir “salikt kopā pretkrievisko koalīciju.”
Krievija iznīcina iespēju ietekmēt diskusiju par sev aktuālu jautājumu, atzīmē politologs Abass Gaļamovs. Tās BRICS kolēģi un pat Irāna bija uzaicināti uz konferenci, kur būs aptuveni 30 valstis, bet ne pati Krievija, jo tās “neadekvātums visiem ir diezgan noguris”.
Krievijas varas iestādes “burtiski izturas pret saviem sarunu partneriem kā pret idiotiem, pārdodot viņiem to pašu propagandu, ko viņi pārdod savā televīzijā”, bet ārzemnieki “nevēlas klausīties nožēlojamās krievu muļķības, kas pilnībā ignorē faktus”. Pasaule ir sapratusi, kā Putins funkcionē, Gaļamovs raksta:
”Jo vairāk jūs viņā klausāties, jo vairāk viņš melo, tāpēc labāk viņā vispār neklausīties. Tāpēc ar viņu nav vajadzības apspriest miera līguma nosacījumus. Ir jāveido kopēja nostāja bez viņa un pēc tam jāiesniedz viņam”.
