Kazahstāna krasi palielina savu militāro budžetu un paplašina sadarbību ar Ķīnu un NATO, baidoties kļūt par nākamo Kremļa ģeopolitisko ambīciju sarakstā postpadomju telpā.
Kazahstānas varas iestādes nolēmušas aizsardzībai piešķirt papildu 441 miljardu tengu jeb 918 miljonus dolāru, vēsta The Wall Street Journal. Valsts kopējais militārais budžets (1,7 miljardi ASV dolāru pagājušajā gadā) tādējādi palielināsies gandrīz 1,5 reizes, un daļa līdzekļu tiks novirzīta aizsardzības rezervju stiprināšanai, WSJ sacīja Kazahstānas amatpersona.
Pēc viņa teiktā, varas iestādes ir mācījušās no Ukrainas sīvās pretestības un saskata nepieciešamību reformēt armiju, lai tā kļūtu mobilāka un sagatavota “hibrīdkaram”, kas var ietvert gan tiešu karadarbību, gan kiberuzbrukumus, dezinformāciju un iejaukšanos vēlēšanas.
Krievijas ambīcijas bijušajā Padomju Savienībā rada pieaugošas bailes, WSJ sacīja cita augsta amatpersona Centrālāzijas valstī. “Viena lieta, kad viņiem (Kremlim) ir jāuzbrūk Ukrainai, Austrumeiropai un daudziem citiem. Iedomājieties, ja Ukrainas nebūtu? viņš jautā. “Tad mēs būtu nākamie?”
Prezidents Kasims Džomarts Tokajevs, spiests balansēt uz smalkas robežas starp agresīvo Krieviju, Rietumiem un Ķīnu, meklē sabiedrotos un atrod tos. Aprīlī Kazahstānu apmeklēja Ķīnas aizsardzības ministrs Vejs Fenhe, kura vizītes rezultātā tika panākta vienošanās par abu valstu militārās sadarbības stiprināšanu. Maijā Tokajevs devās uz Ankaru, kur tika parakstīts līgums par Turcijas bezpilota lidaparātu ražošanu. Kļūstot par “murgu” prokrieviskajiem spēkiem Lībijā, Armēnijas armijai Karabahā un pēc tam pieņemti Ukrainas bruņotajos spēkos, “bairaktars” tiks ražots kopuzņēmumā Kazahstānā.
Piesaucot Ķīnas un Turcijas atbalstu, Tokajevs jūnijā šokēja Krievijas sabiedrību ar paziņojumu par DTR un LTR neatzīšanu, kas izskanēja uz vienas skatuves ar Vladimiru Putinu Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma ietvaros. Krievija atbildēja, apturot Kazahstānas naftas eksportu caur Novorosijskas ostu, kas tika ātri atcelta pēc tam, kad Kazahstānas varas iestādes draudēja bloķēt paralēlo importu caur saviem muitas posteņiem.
Krievijas karš ar Ukrainu ir veicinājis Ķīnas un Turcijas drosmi, kuras redz iespēju samazināt Krievijas dominējošo stāvokli reģionā, saka Andrejs Grozins, NVS valstu institūta Centrālāzijas un Kazahstānas nodaļas vadītājs un Austrumu institūta vecākais līdzstrādnieks Krievijas Zinātņu akadēmijā. Un iemesli nav tikai militāri: Rietumu sankcijas praktiski ir apturējušas Kazahstānas tirdzniecību ar Eiropu caur Krieviju, un varas iestādes meklē alternatīvus kanālus – caur Kaspijas jūru, Azerbaidžānu un Gruziju.
Dažu nedēļu laikā kopš kara sākuma Kazahstānu ir apmeklējušas ASV amatpersonas, diplomāti un militārpersonas, tostarp valsts sekretāra vietnieks Donalds Lu un Pentagona jaunais centrālās pavēlniecības vadītājs Ēriks Kurilla. Kā ziņo WSJ avoti Valsts departamentā, amerikāņu diplomāti aicinājuši Centrālāzijas republiku valdības pievienoties sankcijām pret Krieviju. Amatpersonas Maskavā ir izlaidušas no acīm šādas iniciatīvas, saka Grozins.
Kamēr Kremlim vēl nešķiet, ka Centrālāzijā ir problēmas, ja Kazahstānas valdība kļūs naidīga, tas pārvērtīsies par vēl lielāku draudu nekā ”naidīgā” Ukraina, viņš brīdina, ņemot vērā garo robežu starp valstīm.
