Par Ukrainas militārās kampaņas perspektīvām, cīņu pret Krievijas militāro agresiju un turpmāku Rietumu sabiedroto atbalstu savu viedokli izklāstīja globālās korporācijas RAND vecākais līdzstrādnieks Viljams Kortnijs
Kā jūs vērtējat ASV Senāta atteikšanos piešķirt finansējumu Ukrainai šobrīd un ko tas nozīmē Ukrainai?
Šis lēmums galvenokārt attiecās uz to, cik ļoti Baidena administrācija ir gatava pastiprināt drošību uz Meksikas un ASV robežas. Balsojums vairāk bija par robežu drošību un mazāk par palīdzību Ukrainai. Iespējams, šī problēma tiks atrisināta. Nav skaidrs, vai tas notiks līdz gada beigām vai pēc tam, bet kopumā Senātā ir spēcīgs abu partiju atbalsts, pat vairāk nekā Pārstāvju palātā, taču Pārstāvju palātā par palīdzību Ukrainai balsotu gandrīz visi demokrāti un varbūt puse republikāņu.
Es domāju, ka nav jāuztraucas, ka balsojumam būs kāda reāla ietekme uz to, vai Ukraina saņems palīdzību vai nē.
Taču Baidena administrācija ir pakļauta spiedienam, jo vairāk nelegālo imigrantu šķērso robežu nekā jebkad agrāk. Tātad administrācijai šis jautājums būs jārisina.
Kas tagad notiek karā Ukrainā?
Frontes līnijās Ukrainas dienvidos un austrumos kādu laiku nav notikusi būtiska kustība abās pusēs. Pērn Ukraina atbrīvoja lielāko daļu Harkivas un Hersonas apgabalu Dņepras rietumu pusē. Bet kopš tā laika nav bijis ievērojams progress.
Taču Krimā Ukraina ļoti labi izmantoja jaunās jūras bezpilota lidaparātu tehnoloģijas, kas lika krieviem izvest lielāko daļu savas flotes no Sevastopoles, nosūtot to tālāk uz Melnās jūras austrumiem. Ukraiņi arī veiksmīgi uzbruka pretgaisa aizsardzības sistēmām Krimā. Es domāju, ka būs vairāk uzbrukumu, iespējams, uz tilta pāri Kerčas šaurumam.
Bet situācija Krimā joprojām ir tāda, ka ukraiņi to nespēs atgūt, un Krievija nevarēs veikt nopietnus uzbrukumus no Krimas. Piemēram, ukraiņi atsāka graudu sūtījumus no Odesas līdz pat Turcijas šaurumam, un Krievija nespēja vai nevēlējās uzbrukt nevienam no šiem kuģiem.
Kopumā Krievijas karaspēks izmanto arvien vecāku tehniku, piemēram, tankus T-62, kas izņemti no noliktavas un nosūtīti uz fronti. Ukraiņi saņem jaunāku aprīkojumu no saviem sabiedrotajiem. Viņi nesen saņēma un jau izmanto vienu no ATACAMS raķešu versijām un daudzām citām sistēmām no Eiropas partneriem, vairākas “viedās” tāldarbības bumbas Storm Shadow versijas.
Grūti pateikt, kas notiks kaujas laukā nākotnē, to nav iespējams paredzēt, taču pārsteigumi bija jau no paša kara sākuma, īpaši Krievijas karaspēka atkāpšanās no Kijivas. Es domāju, ka mums vajadzētu gaidīt pārsteigumus.
Piemēram, pavisam nesen Baikāla-Amūras maģistrāles dzelzceļa garākajā tunelī notika sprādzieni – tos acīmredzot organizēja ukraiņi. Visticamāk, līdzīgas sabotāžas darbības redzēsim vēl.
Kāpēc Putins apmeklēja AAE un Saūda Arābiju un tikās ar Irānas prezidentu?
Kas attiecas uz Irānu, mēs, protams, runājam par militāro sadarbību, Irāna palīdz būvēt bezpilota lidaparātu rūpnīcu Krievijā. Vēl viens iemesls ir naftas cenu problēma, jo Irāna, Saūda Arābija un AAE ir lieli ražotāji, un Krievija ir ieinteresēta, lai naftas cenas būtu augstas, taču nevēlas pārāk ierobežot savu ražošanu, lai saglabātu augstu cenu. Tāpēc Krievija un Saūda Arābija ved sarežģītas sarunas.
Bet ir vēl viens aspekts – Putinam tagad vairs nav jābalansē starp Hamas un Izraēlu, viņš nolēma atbalstīt Hamas un virzās uz autoritāru valstu ass izveidi ar Ķīnu, autoritārām valdībām Tuvajos Austrumos, Sīrijā un arī Hamas. Putins cenšas radīt alternatīvu Rietumu pasaulei, veidojot autoritāru valstu asi, kurā viņš cer, ka Krievijai var būt galvenā loma.
Vai Ukraina pašreizējos apstākļos ir spējīga patstāvīgi ražot ieročus?
Ukraina ir diezgan spējīga ražot ieročus. 2022. gada pavasarī ukraiņi ar pašu radītajām ”Neptun” raķetēm nogremdēja Krievijas kreiseri Moskva. Vēlāk ASV piegādāja Ukrainai līdzīgas pretkuģu raķetes ”Harpoon”.
Ukraiņi izmantoja arī paštaisītus bezpilota lidaparātus, lai novērstu kreisera Moskva apkalpes uzmanību, kas to virzienā izvietoja radarus – un tad ukraiņi uzsāka uzbrukumu no pretējā virziena. Viņi gudri izmantoja tehnoloģijas un izvēlējās pareizo taktiku.
Kas ir zināms par nesaskaņām starp Ukrainas prezidenta administrāciju un militāro vadību?
Par to ir maz zināms. Taču šobrīd mēs redzam labi koordinētus centienus starp valdību, militāro un civilo sektoru.
Es neredzu nekādas problēmas Ukrainai stāties pretī Krievijai civilās un militārās puses nesaskaņu dēļ. Likumsakarīgi, ka ar laiku parādīsies arī citi līderi, arī Porošenko, kurš vēlēsies kļūt par alternatīvu Zelenskim, taču šobrīd politiskās struktūras un militārās struktūras mijiedarbība ir diezgan laba.
Kā jūs vērtējat Ukrainas spēju veiksmīgi turpināt karadarbību?
Grūti pateikt, kas Ukrainu sagaida tālāk. ASV un Ukrainas militārpersonām, visticamāk, būs zināmas domstarpības par to, vai Ukrainai jākoncentrē spēki vienā galvenajā uzbrukuma līnijā Austrumukrainā vai vairākās līnijās, un par to, cik karaspēka tai jābūt Bahmutas apgabalā, lai ierobežotu Krievijas ofensīvu.
Bet tās nav būtiskas taktiskās atšķirības. Ukraiņi, visticamāk, gūs zināmas mācības, un mēs varam runāt par militārās kampaņas pastiprināšanu šajā ziemā, pavasarī, varbūt nākamajā vasarā. Bet arī krievi mācās un pilnveidos savas spējas. Krievijas armijā joprojām ir ļoti hierarhisks lēmumu pieņemšanas process, lēns un stingrs, kas nāk no augšas uz leju. Ukraiņi ir vairāk decentralizēti, ukraiņu virsnieki var pieņemt neatkarīgus lēmumus, salīdzinot ar Krievijas. Tātad Ukrainai ir dažas dabiskas priekšrocības, kā arī moderni ieroči no Rietumu sabiedrotajiem.
Krievijas armija ir palielinājusies par 170 tūkstošiem cilvēku, vai Ukraina ar savu militārpersonu skaitu spēj efektīvi pretoties Krievijai?
Šie 170 000 jauno krievu karavīru, iespējams, tikko mobilizēti un, visticamāk, nesaņems labu apmācību. Krievi izmanto uzbrukumus viļņveidīgi un cieš milzīgus personāla zaudējumus. Grūti salīdzināt karavīrus. Bet ukraiņi ar mazāku armiju nekā krieviem ir novatori savu ieroču sistēmu un tehnoloģiju izmantošanā, tostarp Starlink sistēmas izmantošanā kaujas vadīšanā.
Šķiet, ka šobrīd Krievijā notiek mobilizācija, kas Kremlim rada papildu politiskās problēmas. Tāpat kā Afganistānas kara laikā astoņdesmitajos gados, mēs redzam, kā karavīru mātes organizē un pieprasa garantētas rotācijas saviem dēliem, kas dienē karā pret Ukrainu. Viņi arī uzstājas pret pašu karu, bet ne tik bieži. Tātad šķiet, ka politiskā spriedze Krievijā pieaug. Bet mēs vēl nezinām, kādas būs tās sekas.
Kādām militārām operācijām ziemā gatavojas Ukraina un Krievija?
Es domāju, ka ukraiņi uzskata, ka Krievija, iespējams, mobilizēs vairāk karavīru, taču viņu apmācība un morāle ir diezgan zema. Ukraiņu virsnieki zināšanās ir pārāki par krievu virsniekiem, lai gan arī krievu virsnieki karā kaut ko iemācījās.
Grūti pateikt, kā tas viss ietekmēs karadarbības gaitu un kāds būs ieguvums katrai pusei. Taču skaidrs, ka Putina vēlme attīstīt kara ekonomiku, kā arī vairāk karavīru mobilizācija liecina, ka Krievija ir gatava turpināt cīņu. Bet tajā pašā laikā reģionos arvien vairāk notiek pretkara demonstrācijas un parādās māmiņu organizācijas, kuras tikai veidojas un nav skaidrs, kas ar tām notiks tālāk.
Turklāt Krievijai ir ilgtermiņa problēmas – investīciju un darba ražīgums, kas stipri krītas, kas varētu tieši ietekmēt IKP apjomu uz vienu iedzīvotāju tuvāko gadu laikā. Ierindas krievu ienākumi samazināsies.
Kā jūs vērtējat prezidenta Džo Baidena neseno paziņojumu, ka, ja Ukraina zaudēs, Krievija var uzbrukt NATO dalībvalstij, kas ASV būs jāaizstāv?
Iespējams, prezidents Baidens ir labāk informēts, bet Kremļa retorika par Poliju, Baltiju ir satraucoša. Iespējams, ka pamiera gadījumā Krievija izlems uzbrukt citai bijušās PSRS valstij vai varbūt kādai no bijušā Varšavas pakta valstīm.
Kāpēc Krievijas puse sāka biežāk runāt par sarunu un pamiera nepieciešamību?
Kara radītā sociālā un ekonomiskā spriedze Maskavā var sagādāt arvien lielākas bažas. Iespējams, Krievija cer, ka, aicinot uz pamieru, daži no Ukrainas Rietumu atbalstītājiem slieksies pārliecināt Ukrainu tam piekrist, lai tādējādi mazinātu slogu Rietumiem ar Ukrainas atbalstīšanu. Taču kaujas laukā mēs neredzam nekādas pazīmes, ka Krievija kaut ko darītu lietas labā – sāktu atkāpties vai samazinātu karadarbības intensitāti. Politiskie paziņojumi par mieru vai pamieru ir jāapstiprina ar darbībām kaujas laukā.
Ja Donalds Tramps uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās, ko tas nozīmēs Ukrainai?
Grūti pateikt droši. Kad Tramps pēdējo reizi bija amatā, viņš daudz nemainīja ASV politiku ārvalstīs. Viņš draudēja ar ASV izstāšanos no NATO, taču nekas tamlīdzīgs nenotika.
Tas pats var notikt arī viņa jaunās uzvaras gadījumā, protams, viņš var iet tālāk. Taču Amerikas Savienotajās Valstīs ir spēcīgs abu partiju atbalsts palīdzības sniegšanai Ukrainai, lai cīnītos pret Krievijas agresiju pret ukraiņiem.
Faktiski mēs runājam tikai par nelielu procentu, aptuveni 5% no ASV aizsardzības budžeta. Bet ukraiņi ar Rietumu palīdzību un saviem resursiem un līdzekļiem spēja iznīcināt aptuveni pusi no Krievijas konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem. Tas ir diezgan labs panākumu rādītājs. Augsts lietderības koeficients, ja vēlaties.
Kam jānotiek Krievijā, lai tā izbeigtu karu?
Jebkas ir noticis vēsturē – Krievijas karaspēks sacelšanās Nikolaja II valdīšanas laikā vai Otrā pasaules kara laikā, kad dažas vienības cīnījās līdz pēdējam cilvēkam, bet citas padevās, vai neauglīgs karš Afganistānā, kura laikā Krievija nekad nesasniedza savus mērķus.
Grūti pateikt, kā viss attīstīsies, taču ir skaidrs, ka Krievija kļūst represīvāka nekā pēdējos 30 un vairāk neatkarības gados. Taču pārmaiņas Krievijā var notikt, pietiek atcerēties, ka Brežņeva stagnācijas periodu nomainīja liberalizācijas periods Mihaila Gorbačova valdīšanas laikā un attiecību ar Rietumu pasauli sasilšana.
Bet pirms pasaule mainījās, Krievija iebruka Afganistānā, draudēja iebrukt Polijā, draudēja ar kodolieročiem. Nav skaidrs, vai šobrīd esam līdzīgā periodā, kad Putina režīms ir pārspīlēts un notikumi neattīstās Krievijai par labu, vismaz ekonomiskā ziņā. Tāpēc mēs nezinām, kas notiks tālāk, bet Rietumi, visticamāk, turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, līdz tiks panākts kaut kāds pamiers vai līdz Ukraina uzvarēs karā.
