18. decembrī Maskavas Politehniskā universitāte prezentēja universitātes darba rezultātus nacionālā projekta “Zinātne un universitātes” ietvaros. Visi galvenie sasniegumi tika izstādīti universitātes pagalmā, iepretim bijušajai ZIL rūpnīcas ieejai, un bija apskatāmi ikvienam, kurš gāja vai brauca pa Trešo transporta apli. Par to raksta Krievijas mediji, tāpēc, neskatoties uz tradicionālo tāspuses optimismu no sērijas ”analogov ņet”, publicēsim to, kas vēl zināms par notikušā tehnisko pusi.
Smart cargo shuttle, kas demonstrēts blakus jau labi zināmajam pasažieru shuttle – bezpilota ratiņiem, kas spēj pārvadāt pustonnu kravas. 60 procenti no visām tā sastāvdaļām ir Krievijā ražotas. Stels elektriskais kvadracikls spēj paātrināties līdz 80 km/h, un tā darbības rādiuss ir līdz 100 km ar vienu akumulatora uzlādi. Tā neztrokšņa darbība ļāvusi šo kvadraciklu nosaukt par “pilsētas”. Nu, galvenais sasniegums ir L7 kategorijas Krievijas elektriskā transportlīdzekļa izstrāde, ko pasūtījis universitātes stratēģiskais partneris Avtotor Holding uzņēmums.
Internetā jau nonākuši attēli ar šo neparastā izskata automašīnu rosso corsa krāsā un, protams, izraisījuši pretrunīgus komentārus. Daudzi to uztvēra par nākotnes modeļa prototipu, lai gan patiesībā tas joprojām ir testa modelis – tā autoindustrijā parasti sauc mobilo stendu dažādu nākotnes auto sastāvdaļu testēšanai. Un tā virsbūve parasti ir maskēšanās, kas apzināti veidota tā, lai būtu tālu no topošā sērijveida auto dizaina.
Topošā projekta tehniskie raksturojumi vēl nav paziņoti. Kategorija L7 (to nedrīkst jaukt ar Ķīnas sērijveida automašīnām Lixiang L7 vai IM L7) nozīmē īpaši kompaktu transportlīdzekli, kura virsbūves garums ir aptuveni 2,5 metri. L-Type prototips, ko pirms kāda laika prezentēja Obuhovas rūpnīca, ir tieši no šīs kategorijas. Taču jau šodien ir zināms, ka visas Politehnikumā izstrādātā elektromobiļa galvenās sastāvdaļas – dzinējs, invertors, vadības paneļi, akumulatori – ir krieviski. Institūta inženieri izstrādāja arī nesošo konstrukciju, balstiekārtu, stūri, CAN kopni un izstrādāja akumulatoru tieši šī elektromobiļa modeļa prasībām. 2024. gadā sertifikācijai tiks nodoti pieci pirmsražošanas transportlīdzekļi, kā arī tiks pārbaudīts elektromotors un akumulators. Sērijveida ražošana sāksies 2025. gadā.
Kaļiņingradas uzņēmums Avtotor, kas ir projekta partneris, pēc ārvalstu automobiļu kompāniju aiziešanas no Krievijas tirgus, ieguldīja lielu naudu jaunu ražotņu celtniecībā un aprīkošanā, lai ražotu dažādu jaudu elektromotorus, elektroakumulatorus, kā arī virsbūves daļas. Tāpēc tiek uzskatīts, ka projekta perspektīvas šodien neizskatās pēc vienkāršas plānošanas, lai gan daudzi eksperti atzīmē, ka no nulles uzbūvētas automašīnas nolikšana uz konveijera tik īsā laikā ir utopija.
Interesanti, ka Avtotor nesen reģistrēja automašīnu zīmolu ”Amber Auto”, kurā ir veselas divas metaforas. Kaļiņingradas apgabals, kurā atrodas Avtotor, tradicionāli tiek saukts par “Dzintara reģionu”. Un dzintara īpašības elektrizēties un piesaistīt sev objektus bija zināmas jau senatnē – senie grieķi akmeni sauca par “elektronu”, no kā izrietēja mūsdienu “elektrība”.
