ES valstīs pastāv bažas par iespējamu enerģētikas krīzi uz Ukrainas kara fona. Un, lai gan bloks izrāda vienotību jautājumā par Kijivas atbalstīšanu, analītiķi spriež par šīs vienotības spēku un ilgmūžību.
“Mēs esam redzējuši pārmaiņas daudzās jomās, pat jomās, kurās ES ir grūti ātri rīkoties,” par Ukrainas konfliktu saka Jans Lesers, Vācijas Māršala fonda viceprezidents un Politikas institūta Briseles biroja vadītājs. “Dažās no šīm jomām ES rīkojās ļoti ātri, un tas daudzus pārsteidza.”
2022. gada laikā ES ieviesa astoņas sankciju paketes pret Maskavu, sniedza Ukrainai militāro un humāno palīdzību miljardiem dolāru, kā arī uzņēma miljoniem ukraiņu bēgļu. Šajā gadā beidzās Eiropas paļaušanās uz lētu Krievijas enerģiju, liekot blokam meklēt jaunus piegādātājus un enerģijas avotus un uzkrāt gāzi pirms aukstā laika.
Tomēr konflikts Ukrainā vismaz īstermiņā ir ietekmējis Eiropas ekonomiku un energoapgādes drošību, kā arī palēninājis Briseles mērķus samazināt ogļūdeņražu emisijas, jo dažas valstis atdzīvina ogļraktuves. Eksperti uzskata, ka 2023. gadā bloka valstīs sāksies recesija. Neskatoties uz valdības centieniem mīkstināt triecienu, cenas aug un nabadzība saasinās.
Francijā, kas parasti ir elektroenerģijas eksportētāja, puse valsts kodolreaktoru tiek remontēti. Varas iestādes mudina iedzīvotājus un uzņēmumus pazemināt iekštelpu temperatūru, cerot, ka enerģijas taupīšana ļaus izvairīties no iespējamiem strāvas padeves pārtraukumiem. Šogad pat svētku vītnēs tiek izmantotas ekonomiskas spuldzes.
“Šodien solidaritātes pakāpe ir diezgan augsta,” saka Džons Springfords, Eiropas Reformu centra direktora vietnieks. “Bet, ja karš Ukrainā nonāks strupceļā, mēs varam nonākt sarežģītākos apstākļos.”
Franču enerģētikas eksperts Tjerī Bross norāda, ka Krievija ved enerģētikas karu, cenšoties ne tikai sakaut Ukrainu, bet arī graut Eiropas vienotību.
“Fakts, ka mēs iegūstam mazāk enerģijas, tas, ka mēs kļūstam nabadzīgāki, tas, ka ekonomika ieslīgst lejupslīdē, var novest pie kara Ukrainā noguruma,” piebilda Bross. “Eiropas pilsoņi vispirms parūpēsies par sevi.”
Domstarpības ir arī citos jautājumos.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans, kuram savulaik bija ciešas attiecības ar Krieviju, ir ierosinājis atcelt ES sankcijas pret Maskavu un nesen iebildis pret 19 miljardu ASV dolāru ES glābšanas programmu Ukrainai.
Polija un Vācija vēl nav spējušas vienoties par pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot izvietošanu.
Pēc analītiķu domām, ES valstu starpā pastāv domstarpības par Krievijas draudiem un Eiropas attiecību nākotni ar Maskavu. Francijas prezidenta Emanuela Makrona nesenais ierosinājums, ka Rietumiem vajadzētu apsvērt iespēju sniegt “drošības garantijas” Krievijai, izpelnījies asu Polijas un Baltijas valstu nosodījumu
Jans Lesers uzskata, ka Eiropu gaida vēl viens pārbaudījums. Līdz šim ASV finansiālais un militārais atbalsts Ukrainai pārsniedz ES atbalstu.
“Runājot par Ukrainas atjaunošanu, tostarp to, ko tagad var darīt, lai atbalstītu Ukrainas sabiedrību pat pirms kara beigām, es domāju, ka Amerikas puse daudz aktīvāk mudinās Eiropu darīt vairāk un tērēt vairāk,” piebilda Lesers.
Tomēr Sebastjēns Maillards, kurš vada Žaka Delora institūtu Parīzē, uzsver, ka Eiropas valstīs, kas atrodas netālu no Krievijas, valda skaidra izpratne, ka “cīņa pret Krievijas iebrukumu ir cīņa par savu brīvību”.
“Tas ir diezgan skaidrs Polijā, Baltijā un Balkānos,” saka Maillards. “Bet Eiropas rietumu daļai,” viņš norāda, “tas nav tik acīmredzami.”
