NATO samits Viļņā strādā. Ukrainas partneru samits. Un Ukraina tajā piedalās kā valsts, kurai jau ir tiesības iestāties aliansē. Kāpēc viņi neatlaidīgi cenšas Ukrainu atvirzīt? Kāpēc bezgalīgi attaisnojumi? Mēģināsim to izprast. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada militārais eksperts Oļegs Ždanovs
Ukrainā jau vairāk nekā piecsimt dienas notiek pilna mēroga karš. Un Rietumi, protams, tic Ukrainas uzvarai, kaut vai tāpēc, ka likme likta uz Ukrainu. Skaidrs, ja Ukraina pēkšņi zaudēs, zaudēs arī Rietumi. Tātad faktiski Ukrainas teritorijā notiek plaša konfrontācija starp Rietumiem un Krieviju.
Taču jautājums ir par to, ko tieši Rietumi uzskatīs par “Ukrainas uzvaru”. Var būt atšķirības, un jo ilgāk karš turpinās, jo spēcīgākas var kļūt domstarpības, bet pagaidām – vismaz vārdos! – Rietumi pieņem prezidenta Volodimira Zelenska piedāvāto miera formulu.
Nākamais jautājums. Neatkarīgi no tā, kad un kā karš beigsies, Ukraina jau faktiski ir kļuvusi par daļu no NATO drošības sistēmas. Tai ir NATO ieroči, tās karaspēks trenējas pēc NATO standartiem un militāro politiku saskaņo ar NATO. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs saka, ka Ukrainas ceļš uz NATO būs īss, vienā, nevis divos posmos – bet vai alianse ir gatava tam, ka Ukraina tik ātri noies šo ceļu?
Rodas iespaids, ka patiesībā Rietumi Ukrainu neuzskata par NATO sastāvdaļu. Kā tuvs partneris ar plašām iespējām, kā īpašās misijas Ukraina-NATO dalībnieks (vai atcerieties, ka bija pat tāds veidojums Krievija-NATO?) Jā, bet ne kā pilntiesīga dalībvalsts.
Kāpēc? Krievija zaudēs karu un tiks atjaunota. Impērijas, ja tās nesabrūk, vienmēr tiek atjaunotas. No Rietumu viedokļa ir absolūti neiespējami pieļaut Krievijas sabrukumu: nekontrolētu draudu pasaules drošībai, tostarp kodoldraudu, riski pieaugs daudzkārt.
Kad (un ja) tiks atjaunota Krievijas impērija, tajā atkal sāks dominēt impēriskās ambīcijas, uzplauks šovinisms un pārākuma teorijas. Nav šaubu: tiešā kaujas sadursmē gan pašreizējā Krievija, gan atjaunotā, noteikti zaudēs NATO. Bet Rietumi nemaz nevēlas militāru sadursmi.
Un tad atkal uz skatuves parādīsies Ukraina – jā, sabiedrotais, jā, bruņots pēc NATO standartiem, bet ne pilntiesīga NATO dalībvalsts. Ar Ukrainas buferi NATO varēs uzplaukt un attīstīties, nebaidoties no tieša uzbrukuma.
(Iekavās pateikšu, ka Somija NATO tik ātri iekļuva tāpēc, ka tai ir sava liela un labi apmācīta armija, proti, tā pati arī var kalpot kā buferis, ja kas. Bet ja nebūtu Ukrainas, Somija nebūtu NATO.)
Tas ir, būtība: NATO ir vajadzīga valsts, kas būtu acīmredzams un spēcīgs Krievijas atturēšanas līdzeklis.
Tagad par noskaņojumu Rietumos. Parādās tādas ziņas, ka Rietumi ir noguruši no Ukrainas. To, protams, neapstiprina aptaujas, taču tādas politiskās sarunas ir, un nevajag noniecināt to nozīmi. Bet vai tās var traucēt Ukrainai piegādāt ieročus un citus atbalsta veidus?
Atbilde: Nē, viņi nevar. Ieroču piegāde nekādā veidā nav saistīta ar Ukrainas pretuzbrukuma panākumiem. Tās ir milzīgas finanšu un rūpniecības plūsmas, darbavietas un ilgtermiņa plāni. Ziņās pamanām tikai aisberga virsotni, bet, ieskatoties dziļāk, redzēsim, cik lieliska ir militāri tehniskā palīdzība, kas tagad nepārtrauktā straumē ieplūst Ukrainā. Divas vai trīs reizes mēnesī valsts saņem mazas palīdzības paketes – nu, cik mazas: 300 miljoni, 500 miljoni dolāru katra, un apmēram reizi mēnesī – liela pakete, un tas jau ir miljardiem dolāru.
Atgriežamies pie teksta sākuma: Rietumi veica likmi.
Turklāt šīs piegādes un atbalsts Ukrainai ir nozīmīgs faktors Eiropas un Rietumu politiskajā dzīvē kopumā. Iesaistīšanās Ukrainas uzvaras nodrošināšanā joprojām ir ļoti uzvarošs politiskais faktors. Kā saka, uzvarai ir daudz vecāku, bet sakāve vienmēr ir bārenis.
Un turklāt neviens nevar pateikt, cik ilgi turpināsies Ukrainas pretuzbrukums, cik daudz un kas vēl var būt nepieciešams, lai uzvarētu.
Ir pat biedējoši iedomāties, kāds trieciens Rietumu politiķiem būs Ukrainas pretuzbrukuma neveiksme. Tad viņiem nāksies saskarties tieši ar Krieviju un tās vadību, kuras bremzes jau sen ir atteikušās.
Sekojam līdzi tam, kas notiek Viļņā. Šajās trīs dienās daudz kas tiks izlemts.
