Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sacīja, ka Ķīna nosūtīs jaunas pandas uz ASV. Ķīnas līderis dzīvniekus nodēvējis par “draudzības vēstnešiem starp ķīniešu un amerikāņu tautu”. Par to ziņoja AP.
“Mēs esam gatavi turpināt sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm pandu saglabāšanas jomā un darīt visu iespējamo, lai apmierinātu Kalifornijas iedzīvotāju vēlmes padziļināt draudzīgās saites starp mūsu abām tautām,” sacīja Sji.
Šis žests notika dienas beigās, kad Sji Dzjiņpins un ASV prezidents sarīkoja pirmo klātienes tikšanos gada laikā un solīja mēģināt mazināt spriedzi starp valstīm.
Sji Dzjiņpins nesniedza plašāku informāciju par to, kad un kur pandas varētu būt pieejamas, taču šķita, ka nākamais pandu pāris, visticamāk, ieradīsies Kalifornijā.
Melnbaltie lāči jau sen ir ASV un Ķīnas draudzības simbols. Tas aizsākās laikā, kad Pekina 1972. gadā Vašingtonas Nacionālajam zoodārzam ziedoja pandu pāri divpusējo attiecību normalizācijas priekšvakarā.
Pekina vēlāk aizdeva pandas citiem ASV zoodārziem, un par nomu saņemtie līdzekļi tika novirzīti pandu saglabāšanas programmām.
Pirms neilga laika trīs Nacionālā zooloģiskā dārza milzu pandas Mei Sjans, Tjaņ Tiaņs un viņu mazulis Sjao Cji Dži pirms astoņām dienām sāka savu garo ceļojumu uz Ķīnu. Pēc viņu aizbraukšanas ASV, Atlantas zoodārzā, ir palikušas tikai četras pandas.
“Man teica, ka daudzi amerikāņi, īpaši bērni, ļoti negribīgi atvadījās no pandām un devās uz zoodārzu, lai tās apciemotu,” sacīja Sji.
Viņš arī piebilda, ka uzzinājis, ka Sandjego zoodārzs un cilvēki Kalifornijā “ļoti gaida pandu atgriešanos”.
Ķīnas “pandu” politika
Ķīnai ir pandu monopols un tā tās nepārdod, bet gan izīrē, visbiežāk par simtiem tūkstošu dolāru gadā. Eksperti to sauc par “pandu diplomātiju”.
Ķīna tradicionāli ir sūtījusi lāčus uz draudzīgu valstu zoodārziem kā atlīdzību vai pateicību. PSRS saņēma pandas puiku Ping Ping 1957. gadā par to, ka tā bija pirmā, kas atzina komunistisko Ķīnu.
