Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs ierosināja tautiešiem ārzemēs izsniegt “krievu karti”, kas sniedz virkni priekšrocību tiem, kuri nolemj atgriezties Krievijā. Par savu ieceri viņš pastāstīja Telegram kanālā.
“Vienīgam cilvēkam, ja viņš jūtas krievs, pat ja viņam ir cita pilsonība un viņš nedzīvo Krievijas Federācijā, man šķiet svarīgi dot tik personisku balstu, izveidot kanālu pastāvīgai saziņai ar Krieviju.” viņš rakstīja.
Pēc Aļihanova teiktā, daudzas iestādes atbalsta ieceri un ir gatavas to īstenot. Viņi vēlas piedāvāt potenciālajam “krievu kartes” īpašniekam:
tiesības iestāties Krievijas vidējās un augstākās izglītības iestādēs vienlīdzīgi ar valsts pilsoņiem,
noteiktos gadījumos bezmaksas medicīnisko aprūpi,
garantēta “garās” vīzas vai pilnīga bezvīzu režīma saņemšana sev un ģimenes locekļiem,
nodarbinātība Krievijā, nemainot galveno pilsonību, izņemot valsts dienestu un darbu tiesībaizsardzības iestādēs,
atlaides transportam un citiem pakalpojumiem Krievijā.
Aļihanovs precizēja, ka saraksts ir nepilnīgs, un aicināja uz “daudzpusējām diskusijām par šo tēmu”. Pēc apgabala vadītāja teiktā, viņš saņem daudz lūgumu no tautiešiem ārzemēs, kuri lūdz “palīdzēt pārdzīvot grūtos laikus”, jo viņiem tagad ir “grūti Eiropā”. “Jau desmitiem gadu krievi Baltijas valstīs ir bijuši apspiesti, aizskarti viņu tiesības un diskriminēti tautības un valodas dēļ. Viņiem vajadzētu palīdzēt saviem cilvēkiem,” sacīja Aļihanovs.
Sākoties iebrukumam Ukrainā, Krievijas varas iestādes un valsts kanāli sāka popularizēt tēmu “Rusofobija Rietumos”, skaidrojot Putina uzsāktā kara dēļ noteiktās sankcijas. Mediju telpā tas tika palaists tālajā 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu.
Fiktīvas ziņas televīzijā bieži tiek izmantotas kā neiecietības piemēri pret visu krievisko. Piemēram, Vesti Nedeli vadītājs Dmitrijs Kiseļevs vienā no jūlija numuriem ziņoja, ka “Oksfordas Universitātes Akadēmiskā padome Lielbritānijā nolēma anulēt visus diplomus, kas kopš 2014. gada izsniegti Krievijas amatpersonu bērniem un viņu tuviem radiniekiem. ”Tomēr stāsta beigās izrādījās, ka ziņa izrādījās joks, ko izdomājis satīriskais izdevums Panorāma. “Bet tas izklausās ticami. Galu galā tas pats ir dzīvē, ”sacīja Kiseļevs.
“Tā ir veca un pārbaudīta pārliecināšanas tehnika: tiek iemesta kāda neuzticama informācija, bet saka, ka tie ir meli beigās, kad cilvēks to jau ir iemācījies. Tas darbojas, jo mūsu kognitīvās spējas nav neierobežotas,” skaidro psiholoģe un Ņujorkas Kolumbijas universitātes profesore Svetlana Komissaruka.
Turklāt valsts televīzijā sāka parādīties reportāžas par to krievu smago dzīvi, kuri kara dēļ pameta Krieviju. Papildus tēlotājiem sižetos tika filmēti arī reāli cilvēki. Daži no viņiem vēlāk ziņoja, ka viņu vārdi ir sagrozīti vai vispār nav iekļauti videoklipā, pievienojot tam ārpus ekrāna tekstu, kam nav nekāda sakara ar realitāti.
