Tallina vēlas apzaļumot pilsētas telpu un radīt ēnainus patvērumus no karstuma. Lai to panāktu, ielās plānots iestādīt vairākus simtus lielu koku, taču ne visi būs no Igaunijas.
”Vasarā Tallinā tika izstrādāts plāns iestādīt 300 kokus ar diametru 20-25 cm Parastais ielas koku stādu diametrs ir seši centimetri, tāpēc Tallinas pilsētas plāns ir ļoti neparasts”, saka Madis Jurima, kokaudzētavas ”Karukäpa” īpašnieks.
Pēc ainavu arhitektes Kristīnas Kuperes teiktā, Tallina ir vienīgā pilsēta, kas noteikusi, kāda diametra kokus drīkst stādīt, jo mazāki koki savulaik tika pakļauti vandālismam un salauzti. Ir arī citi iemesli lielu koku stādīšanai.
“Vasara ir sauss periods, un, kad ir karsts, rodas problēmas. Saikne starp pilsētas siltuma salas efektu un cilvēku veselību ir absolūti tieša, jāsāk uz to skatīties. Un, protams, šī ir lieliska iniciatīva kā daļa no ”Zaļās galvaspilsētas” plāna. Saņēmām arī politisku solījumu atbalstīt lielāku koku stādīšanu,” sacīja Kristiina Kuppere.
Madis Jurima atzīmēja, ka Igaunijā nav tik lielu koku, ko stādīt, kā to vēlas Tallina.
“Tas skaits, kas tika minēts (apmēram 300 koki) nav atrodams Igaunijā. Un diemžēl arī kaimiņvalstīs nevar to atrast. Domāju, ka tuvākās valstis, kur to var atrast, ir Polija un Vācija, Nīderlande, Centrāleiropa. “Jurima teica.
Par to zina arī pilsētas pašvaldība. Daudzi koki nāks no ārvalstīm, piemēram, Polijas, sacīja Kuppere.
“Vispirms meklēsim šeit, ja neatradīsim, būs jāmeklē Eiropā. Tur stādus audzē audzētavās lielos apjomos, pārstāda pareizi, lai kokam būtu ļoti pieklājīgs zemes kamols, kas apņem tā saknes, kas nozīmē, ka pēc stādīšanas tas izaugs,” sacīja Kuppere.
Jurima atzīmēja, ka Igaunijā ar tik lielu piedāvājumu nav iespējams priekšaudzēt kokus. Tas, pirmkārt, ir saistīts ar faktu, ka pilsētas iepriekš nezina, ko tieši tās vēlas stādīt.
“Visu masveidā izaudzēt nevar. Var gadīties, ka neko nepasūta, un tā vienkārši kļūst par malku. Ja zinātu iepriekš, kaut vai ne 20 gadus, bet vismaz piecus gadus uz priekšu, tad tas ļoti palīdzētu,” viņš teica.
Lielo koku pasūtīšana no Eiropas nebūs lēta. Pēc Kupperes teiktā, šogad koku stādīšanai atvēlēti 1,4 miljoni eiro. Jurima nav pārliecināts, ka tas ir naudas vērts.
“Arborists Heiki Hanso teica, ka par vienu lielu koku, kas atvests no ārzemēm, šeit var dabūt desmit mazākus, un mēs nerunājam par ļoti maziem, bet par sešu centimetriem. Tas ir, jūs saņemat desmit par viena cenu.” atzīmēja Jurima.
Kuppere uzskata, ka galvenais ir cilvēku labklājība. “Ja mēs runājam par ēnas kokiem, kas sniegtu patvērumu iedzīvotājiem, kas iet pa gājēju celiņiem, tad ir vērts ieguldīt,” viņa teica.
Koki atradīsies dažādās pilsētas vietās, tostarp centrā, kur, pēc Kupperes teiktā, vēl turpinās piemērotu vietu meklēšana. Tiks stādīti vairāku veidu koki.
“Liepas, egles, vītoli, zviedru pīlādži. Un ābeles zoodārza autobusa pieturā,” viņa uzskaitīja.
Kamēr mērķis ir stādīt lielus kokus, mazāki koki tiks stādīti pēc vajadzības, sacīja Kuppere. Galvenie koku stādīšanas darbi Tallinā norisināsies no septembra beigām līdz oktobra sākumam.
