Pirms dažiem mēnešiem prezidents Volodimirs Zelenskis saviem ģenerāļiem pavēlēja sagatavot lielu operāciju, kas demonstrētu, ka Ukraina ir spējīga atbrīvot Krievijas okupētās teritorijas. Viņu izstrādātais plāns ietvēra plaša mēroga ofensīvu valsts dienvidos, Hersonas un Mariupoles ieņemšanu, lai nogrieztu Krievijas karaspēku austrumos.
Taču septembra sākumā Ukrainas armija darīja pavisam ko citu. Negaidīts trieciens ziemeļaustrumos tai ļāvis, pēc jaunākajiem Ukrainas varas iestāžu datiem, nedēļas laikā atbrīvot 9000 kvadrātkilometrus Harkivas apgabalā un sasniegt Krievijas robežu.
Tikmēr iepriekšējos piecos karadarbības mēnešos, ko analītiķi jau nodēvējuši par “izsīkuma karu”, Krievija Luhanskas un Doņeckas apgabalos spēja ieņemt tikai aptuveni 5200 kvadrātkilometrus, liecina Kara izpētes institūta (ISW) dati.
Galvenās mītnes spēles
Harkivas operācijas panākumi ir saistīti ar Ukrainas, Amerikas un Lielbritānijas militāro un izlūkdienestu ciešo mijiedarbību, raksta The New York Times (NYT). Laikraksta žurnālisti runāja ar daudzām augstām ASV amatpersonām un citiem, kas tika informēti par Vašingtonas un Kijevas slepenajām sarunām, kuru rezultātā Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) pavēlniecība sagatavoja operācijas galīgo plānu.
Pirmo pretuzbrukuma plānu dienvidos, kas ietvēra arī Zaporižjes atbrīvošanu, galu galā noraidīja Ukrainas un Amerikas militārie speciālisti, kuri kopīgi rīkoja vadības un kontroles spēles, nesen ziņoja CNN. Pēc aģentūras domām, amerikāņi pārliecinājuši ukraiņus ierobežot savus mērķus un ģeogrāfiju, lai neieslīgtu kaujās un koncentrētos uz Hersonu.
NYT avoti apstiprina šo informāciju, taču arī norāda, ka vasarā notikušā pirmā pavēlniecības un štāba spēle parādīja, ka Ukrainas armija cietīs smagus zaudējumus un ofensīva beigsies ar neveiksmi. Par to Zelenskim ziņoja ukraiņu ģenerāļi.
ASV aizsardzības ministra vietnieks Kolins Kāls NYT sacīja:
”Mēs patiešām veicām dažas simulācijas un vingrinājumus uz galda. Viņi parādīja, ka dažas pretuzbrukuma līnijas varētu būt veiksmīgākas nekā citas. Mēs sniedzām šo padomu, un ukraiņi to pārdomāja un pieņēma lēmumu”
“Vājāks nekā uz papīra”
Galīgais plāns tika sagatavots vairākos posmos. Sākumā ukraiņi centās nedalīties ar detalizētu informāciju par saviem plāniem ar amerikāņu un britu sabiedrotajiem, taču pēc pirmās štāba spēles pastiprinājās datu apmaiņa. Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans un prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks ir vairākkārt apsprieduši pretuzbrukuma plānošanu, NYT sacīja augsta līmeņa administrācijas amatpersona. Štāba priekšnieku priekšsēdētājs Marks Milleijs un Ukrainas Bruņoto spēku vadība regulāri analizēja izlūkdatus un militāro situāciju.
Kopīgu plānošanu Kijevā veica arī Ukrainas un Lielbritānijas militārpersonas, ikdienas tikšanās ar Ukrainas ģenerāļiem sāka rīkot jaunais ASV militārais atašejs brigādes ģenerālis Gariks Harmons.
Augusta laikā ASV sāka sniegt arvien vairāk informācijas par Krievijas karaspēka pozīcijām, atklājot nepilnības aizsardzībā. Izlūkdienesti uzskatīja, ka Krievijas pavēlniecība nespēs ātri pastiprināt savu karaspēku ziemeļaustrumos vai pārvest uz turieni papildspēkus no dienvidiem, pat ja pamanīs, ka ukraiņi gatavo pretuzbrukumu Harkivas apkaimē.
Rezultātā vienas ofensīvas vietā Ukrainas štābs ierosināja divus. Tika pieņemts, ka Hersonas atbrīvošanas operācija ilgs dienas vai pat nedēļas, jo tur ir lielāka Krievijas karaspēka koncentrācija. Vēl viena ofensīva risināsies Harkovas apgabalā. Kels paskaidroja:
”Mēs redzējām, ka krievi bija pārvietojuši lielu daļu savu labāko spēku uz dienvidiem, gatavojoties citai pretuzbrukumam, ko bija uzsākuši ukraiņi. Tāpēc mums bija pamats uzskatīt, ka pastāvīgu morāles problēmu un Ukrainas karaspēka spiediena ziemeļaaustrumos dēļ Krievijas karaspēks dažviet var būt nedaudz vājāks, nekā izskatās uz papīra.”
Liela un skaidra uzvara
Lielbritānijas, Amerikas un Ukrainas militārpersonas novērtēja jauno plānu, atkal rīkoja komandas un štāba spēles. “Šoreiz,” raksta NYT, “armijnieki secināja, ka viņš strādās un dos Zelenskim to, ko viņš vēlas – lielu un skaidru uzvaru.”
Taču plāna veiksmīga īstenošana, pēc Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvja domām, lielā mērā bija atkarīga no Amerikas Savienoto Valstu piegādātajiem modernajiem ieročiem. Kijeva Vašingtonai iepazīstināja ar detalizētu sarakstu, tostarp HIMARS raķešu sistēmām, kas ļāva manāmi mainīt spēku līdzsvaru kaujas laukā, kur iepriekš dominēja Krievijas artilērija. Pēc amerikāņu domām, HIMARS iznīcināja vairāk nekā 400 Krievijas ieroču noliktavas, komandpunktus un citus mērķus.
Lai gan ukraiņiem bija jāiemācās rīkoties ar amerikāņu ieročiem ceļā, vairāk nekā 800 000 patronu 155 mm haubicēm spēlēja lielu lomu uzbrukuma panākumu nodrošināšanā abās frontēs.
Turklāt ukraiņi nesen sākuši uzstādīt amerikāņu raķetes HARM uz padomju laikā ražotajiem iznīcinātājiem MiG-29. Līdz šim neviens to nav darījis, raksta NYT, taču šīs raķetes ir izrādījušās ārkārtīgi efektīvas Krievijas radaru iznīcināšanā. “Rietumu militārais atbalsts ir svarīgs ne tikai konkrētu ieroču sistēmu piegādes ziņā, tas dod ukraiņiem pārliecību plānot savu turpmāko darbību,” skaidro Džeks Vatlings, Karaliskā Apvienotā Aizsardzības studiju institūta vecākais līdzstrādnieks.
Ofensīva dienvidos nav uzmanības novēršanas manevrs, NYT sacīja cilvēki, kas ir pazīstami ar Ukrainas pavēlniecības plāniem. Tas jau ir izjaucis Maskavas ieceri rīkot pseidoreferendumu par okupēto teritoriju pievienošanu Krievijai. Mērķis atbrīvot Hersonu paliek, lai gan tā sasniegšanai, kā paredzēts, būs nepieciešams vairāk laika.
“Hersona un Zaporižje ir visticamākie atbrīvošanas mērķi”, saka Mihaels Kofmans, Krievijas speciālists no Jūras spēku analīzes centra (CNA): “Mēs varam redzēt jaunas Ukrainas militārās operācijas, lai nodrošinātu tur izrāvienu.”
