Nereti vecākiem šķiet, ka bērns jutīsies mīlēts tikai tad, ja tiks piepildītas visas viņa vēlmes un citi ģimenes locekļi viņam pastāvīgi izdabās. Tā audzināts, bērns kļūst nepakļāvīgs. Taču visatļautība agri vai vēlu rada sarežģījumus ne tikai vecākiem, bet arī pašam bērnam. Kā rīkoties, lai bērns ģimenē justos drošs un mīlēts, tomēr ievērotu vecāku noteiktās prasības?
Vai iespējams panākt, lai, bērnu disciplinējot, nerastos nesaskaņas un neciestu vecāku un bērnu savstarpējās attiecības? Kā rīkoties, lai bērns ģimenē justos drošs un mīlēts, tomēr ievērotu vecāku noteiktās prasības? Vai iespejams panākt, lai, bērnu disciplinējot, nerastos nesaskaņas un neciestu vecāku un bērnu savstarpējās attiecības?
Vispirms – mīlestība nenozīmē visatļautību, tāpat kā mācības un audzinoša vecāku vadība nenozīmē sodu. Tieši pretēji, mācot bērnu rīkoties saprātīgi, jūs pasargājat viņu no nepieciešamības sodīt. Visatļautība agri vai vēlu noved pie nepieciešamības bērna nesaprātīgu rīcību nepieļaut. Ja bērns nav radis samierināties ar ierobežojumiem un jūsu prasībām nepakļaujas, nākas viņu sodīt. Protams, pirms sākat no bērna jebko prasīt, ir jābūt pārliecinātam, ka bērns kopā ar saviem vecākiem jūtas mīlēts un laimīgs.
Mazam bērnam ļoti svarīgas ir tieši sajūtas. Viņam ir patīkami, ja jūs viņu bez īpaša iemesla glāstāt, mīļojat, ņemat klēpī, viņam pieskaraties, uzliekat roku uz pleca vai pabužināt matus. Ja jūs viņam sekojat līdzi ar mīlestības pilnu skatienu un, kad viņš vēršas pie jums, lūkojaties viņam sejā un pievēršat viņam visu savu uzmanību, uz brīdi pārtraucot savu iesākto nodarbi un nesteidzīgi uzklausot viņu, bērns jūtas droši, jūtas mīlēts, vecākiem svarīgs.
Bērns grib justies droši, un viņam ir svarīgi vēl un vēlreiz pārliecināties – lai kā dzīvē gadās kļūdīties, lai kādas likstas un grūtības stājas ceļā, šīs attiecības nemainīsies. Vecāki viņu vienmēr aizstāvēs, neliegs padomu un atbalstu grūtībās. Tas prasa patiesībā tik maz, un tikai no jums ir atkarīgs, vai jūsu bērns jutīsies pietiekoši mīlēts. Tikai tad bērns būs ar mieru arī atbilstoši savām spējām censties un paciesties, kā jūs to viņam mācīsiet, un jums tas izdosies bez barguma un sodiem.
Tikpat svarīgi kā tas, ka jūs glāstāt un apmīļojat bērnu, ir parādīt, ka jūs iepriecina, ka bērns apmīļo jūs. Ar patīkamu emociju izpausmēm aplieciniet, ka jums ir patīkami, ja bērns jums piekļaujas, nāk klēpī, saņem jūsu roku, jūs noglāsta. Kā jūs savam bērnam izrādāt mīlestību?
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
