Iespējams, ir kāds jūsu ģimenē vai jūsu draugu lokā, kas cieš no depresijas vai jau ilgi izskatās nomākts. Bieži mēs jūtamies bezpalīdzīgi un pat nezinām, ko varētu darīt. Lūk, daži padomi, ko šajā situācijā būtu ieteicams un ko drīzāk nevajadzētu teikt.
Nesakiet šādas frāzes!
Nu beidz taču činkstēt!
Ko tu īsti gribi – tev taču klājas gluži labi.
Saņemies taču!
To visu tu esi izgudrojis. Izbeidz!
Neviens nekad nav teicis, ka dzīve ir vienkārša.
Pārstāj sevi žēlot!
Neesi tik bērnišķīgs!
Ir daudz cilvēku, kam iet vēl sliktāk, – viņi labprāt ar tevi mainītos.
Ir daudz lietu, par kurām tev vajadzētu būt pateicīgam.
Nu jā, katrs kādreiz jūtas nomākts.
Rīt būs labāk.
Nu pasmejies taču!
Nenīksti četrās sienās – izej ārā un pasporto vai aizej uz ballīti!
Kad tu smejies, tu izskaties daudz smukāk.
Pamēģini ieiet karstā vannā (iedzer kumelīšu tēju, apēd šokolādi)!
Turklāt šodien ir tik brīnumskaista diena!
Padomā taču par nabaga vīru (sievu, bērniem, mammu), kas par tevi raizējas!
Padomā taču par kaut ko skaistu!
Tā vietā jūs varētu darīt ko labāku. Tas nav daudz, bet ar mīlestību un izpratni jūs tomēr varat palīdzēt.
Ko jums vajadzētu teikt
Te būs daži teikumi, kas varētu palīdzēt depresijas gadījumā. Protams, nesakiet neko tādu, ko īstenībā nedomājat. Depresīvi cilvēki tāpat netic skaistiem vārdiem un visu apšauba. Negraujiet viņu uzticēšanos ar izlikšanos un liekulību. Bet, ja jūs šo cilvēku tiešām mīlat, atgādiniet viņam to.
Tu man patīc vienalga kādā garastāvoklī.
Vai nevēlies, lai tevi apskauju?
Vai varu ko darīt tavā labā?
Es tevi nepametīšu.
Mēs to pieveiksim kopā.
Tu neesi viens – es esmu šeit.
Man ir svarīgi būt ar tevi kopā.
Es, tiesa, nevaru pilnībā izjust to, ko jūti tu, bet es redzu, cik ļoti tu ciet.
Kad tu gribēsi runāt, es būšu šeit. Bet, ja tu negribi runāt, arī viss ir kārtībā.
Tas nekas, ka tu raudi. Tu tik un tā esi jauks.
Vari mierīgi pagulēt, es būšu šeit, kad tu pamodīsies.
Droši zvani man, ja esmu vajadzīgs, es ieradīšos – arī naktī.
Bez savas klātbūtnes un vārdiska atbalsta jūs varat izmantot arī citu pozitīvu – neverbālu ietekmi. Piemēram, maigus pieskārienus (varbūt pat masāžu), pietiekami uzmundrinošas gaismas (jo bieži depresiju padziļina tumšais ziemas periods), arī smaržas (aromātterapijai ir reāla psiholoģiska iedarbība). Protams, centieties nekļūt uzbāzīgs un nepārvērtiet to par pieskārienu – gaismas – smaržu teroru.
Tad, kad cilvēks jau sāks uzelpot, atkal interesēties par pasauli, domāt arī par ko citu, ne tikai par to, cik viņam ir slikti, – tad var sākties arī depresijas dzēšanas fāze – aktīvas nodarbības, pasākumi garastāvokļa uzlabošanai un daudz kas cits.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
