Parasti cilvēka pirmā reakcija, saskaroties ar laulības šķiršanu, ir atriebības jūtas. Tiesu zāles ir pilnas ar šādiem gadījumiem. Abas puses dara visu, ko spēj, lai “atspēlētos” un “uzvarētu”. Taču tas gandrīz nekad neizdodas. Un no šiem atriebības mēģinājumiem smagi cieš itin visi, kurus skar konkrētais šķiršanās gadījums.
Jau tā nepatīkamā situācija tādējādi tiek padarīta vēl ļaunāka. Abas puses rāda viena uz otru ar pirkstu, “viņa izdarīja to” un “viņš izdarīja šito”. Un katrs mēģina attaisnot savu atriebīgo rīcību. Iespējams, klusībā cerot, ja otrs sapratīs savu “kļūdu”, tad pārtrauks šķiršanās procesu.
Lai laulība būtu izdevusies, ir vajadzīgas abu laulāto pūles, bet, lai izjauktu laulību, pietiek ar vienu. Ja viens no laulātajiem vēlas šķirties, nekas viņu neapturēs. Un, saprotot savu bezspēcību, otrs partneris ķeras pie atriebības.
Šādos apstākļos abi strīdēsies un ķīvēsies par itin visu. Par bērniem, suni, kaķi, māju un naudu. Neviens līdzeklis nepaliks neizmantots, lai pierādītu savu taisnību. Vienkārši, lai aiz atriebības “parādītu viņam”.
Kā izkļūt no atriebības apburtā loka?
Bet padomā par alternatīvu pieeju. Kā būtu, ja abas puses uzņemtos atbildību par savu lomu laulības iziršanā? Atzīstot šo faktu, abiem laulātajiem radīsies iespēja lūgt un saņemt izpratni un piedošanu. Kad tas būs noticis, šķiršanās iegūs jau pavisam citu raksturu. Nebūs vairs nekādas atriebības!
Abi laulātie vēlēsies būt taisnīgi un saprātīgi vienoties par bērnu audzināšanu, īpašumu sadali un citiem jautājumiem. Stresa faktors būs mazinājies, abas puses jutīsies labāk un arī bērni cietīs mazāk. Turklāt jūs samazināsiet tiesu izdevumus. Ja laulība tiks šķirta draudzīgi, atkritīs nepieciešamība pēc ilgstošām tiesu procedūrām.
Diemžēl, pats grūtākais šajā situācijā ir panākt, lai tas tā tiešām notiktu. Ļauties atriebībai ir daudz vieglāk – tu nodod šo lietu advokātam, ierodies tiesā un uzklausi spriedumu. Pēc tam atkal vari savās nepatikšanās vainot kādu citu. Tas ir daudz vieglāk, taču ne labāk.
Lai sev un savam drīzumā šķirtajam vīram palīdzētu izkļūt no šī atriebības apburtā loka, tev jāuzņemas iniciatīva. Vispirms apzinies un pieņem savu lomu laulības iziršanā, lai cik niecīga tā bijusi. Kad būsi sapratusi savu vainu, tev vairs tik ļoti negribēsies apsūdzēt otru pusi. Tu iegūsi arī lielāku iekšēju saskaņu ar sevi.
Paturot to visu prātā, satiecieties kādā neitrālā teritorijā, lai mierīgi un vaļsirdīgi izrunātos. Izstāsti viņam, kāda, pēc tavām domām, bijusi tava loma jūsu laulības izjukšanā un lūdz viņu saprast un piedot. Neizsaki viņam pārmetumus un negaidi, ka arī viņš tūlīt atzīs savu vainu.
Nestrīdies, bet ieklausies
Apspriediet laulības šķiršanu, nevainojot viens otru. Tas nenozīmē, ka tev jāpiekrīt visām viņa prasībām, lai tikai saglabātu mieru. Tev stingri jāturas savā pozīcijā jautājumos, kas tev ir būtiski svarīgi. Taču runājiet un meklējiet kompromisus mierīgi un savaldīgi.
Šāda mierīga un atvērta attieksme būs vajadzīga ikvienā jūsu turpmākajā sarunā, pretējā gadījumā jūs ātri zaudēsiet pamatu zem kājām. Atceries, ka pagātne ir pagātne, un nekas, ko tu varētu izdarīt, to nemainīs. Jums abiem ir jārisina tagadnes un nākotnes jautājumi. Tas, cik veiksmīgi un nesāpīgi jūs tiksiet galā ar šķiršanās procesu, lielā mērā noteiks to, cik laimīgi jūs spēsiet dzīvot pēc tam. Atceries to, prātojot, vai ir vērts pielikt šīs pūles.
Galu galā arī tavs bijušais vīrs būs spiests izanalizēt un atzīt savu lomu laulības iziršanā. Varbūt, ka viņš to atklāti neatzīs, bet savstarpējā saskarē tu šīs pārmaiņas sajutīsi. Atriebības aplis būs beidzies. Un ar to arī ir gana.
Tas būs grūts darbs, taču ir vērts pacensties visu ar jūsu laulības šķiršanu saistīto cilvēku labā.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
