No 15. septembra līdz 12. novembrim Latgales kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102, Rēzeknē) skatāma Jāzepa Pīgožņa balvas “Par labāko Latvijas ainavu glezniecībā” otrā konkursa darbu izstāde.
Jāzepa Pīgožņa balvas “Par labāko Latvijas ainavu glezniecībā” konkurss un izstāde notiek jau otro gadu. Balvas iedibinātāji ir Preiļu novada dome un Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Zinātņu akadēmiju. Konkursa izstādes kuratori ir Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs un Rīgas Sv. Pētera baznīca. Galvenā balva – J. Strupuļa veidotā apzeltītā sudraba medaļa un naudas balva – 3000 EUR. Piedalīties konkursā tiek aicināti mākslinieki no visas Latvijas. 2015. gada balvas ieguvējs – gleznotājs Roberts Muzis, kurš apbalvoto darbu dāvināja Preiļu muzejam.
Šī gada balvai ir izvirzīti trīs darbi, kuru autores ir mākslinieces Vēsma Ušpele, Alise Mediņa, un Silva Linarte (skat. pielikumā).
Konkursa izstādes atklāšanas un Jāzepa Pīgožņa balvas pasniegšanas svinīgais pasākums notiks Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā 17. septembrī plkst. 14.00
Konkursa izstāde tiks eksponēta divās daļās, viena daļa – Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, bet otra daļa – Latgales kultūrvēstures muzejā Rēzeknē.
Mākslas zinātniece un žūrijas komisijas locekle Ingrīda Burāne par izstādi raksta:
Latvijas ainavu glezniecības šodiena atkal atvizējusi visās iespējamajās un neiespējamajās krāsās Rīgas Sv. Pētera baznīcā, lai pēc izstādes noslēguma tiktu atklāta Jēkabpils, Rēzeknes un Preiļu muzejos. Otru reizi pulcējas Jāzepa Pīgožņa balvas pretendenti un rāda, kādas ir mūsdienu mākslinieku spējas tvert realitāti, saprast un sajust apkārtējo un sevi, prasmes to pārtapināt notikumā, vīzijā, neatkārtojamā redzējumā. Savā ziņā ainavu glezniecība ir viens no vissarežģītākajiem izteiksmes veidiem, jo tajā satiekas abas mūžīgi nezūdošās vērtības – Daba un Māksla. Tā prasa no radītāja uzdrošināšanos, iedziļināšanos, vēlēšanos stāties līdzās tam veselumam, kas ir pilnīgs, neizsmeļams, neatkārtojams pats par sevi.
Tiek uzskatīts, ka visas lietas, parādības, norises iespējams precīzi izteikt salīdzinājumā un skaitļos. Var atgādināt, ka pirmo izstādi Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā (2015) veidoja 77 autoru 107 gleznas. Šogad no iesniegtajiem vairāk nekā 130 darbiem žūrija ekspozīcijām izvēlējās 63 autoru 83 gleznas. Bet ir arī skaidri zināms, ka mākslas pasaulē skaitļu valoda ir mēma, netverama un salīdzinājumi visbiežāk neizsaka patieso būtību. Jo tāpat kā daba ir neatkārtojama, tā mākslinieka patība, individuālais redzējums, meistarība nav izmērāma un katrs gadījums – mākslinieka īstenotais gleznojums, dziedājums, dzejojums, aktiera uznāciens ir tikai patiesi tverams katrā konkrētā vietā un notikuma brīdī, atbilstoši skatītāja sapratnes spējām, zināšanām un dvēseles plašumam, dziļumam.
Šī izstāde var rosināt atskatīties uz to piesātināti bagāto vakardienu, kura veidojusies no Vilhelma Purvīša virtuozi enerģiskajiem triepieniem un Jaņa Rozentāla plašo tālumu pievilcības kārtojumiem plaknē, no Konrāda Ubāna klusinātajiem noskaņu izvērsumiem un Eduarda Kalniņa jūras dūmaku caurspīdīguma. Var rosināt atskatīties cauri visam daudzveidīgajam iepriekšējā gadsimta zaigojumam, kuru var noapaļot vārdos – saprast, saudzēt, saglabāt Latvijas tēlu.
Šī izstāde var dot lasījumu par mūsdienu urbanizētās, industrializētās, elektronizētās, racionālās pasaules cilvēka attiecībām ar dabu, vidi, gadalaiku un sajūtu maiņām. Par to nepārejošo, neiznīcināmo, aizvien atjaunoto tieksmi pēc skaistuma, kuru cilvēkā veido, uztur un vairo pati daba, tās atveids mākslā. Šādā nozīmē var saredzēt un jaust, ka Latvijas mākslinieku attieksme pret mūsu zemi un amatu micēlijs nav zudis. Protams, ir mainījušās izteiksmes formas līdzi tam, kā mainījusies cilvēka spēja izdzīvot standartu noteiktā pasaulē. Manuprāt, vairāk dekorativitātes, ārējā tvēruma, pašatklāsmes tīri praktiskā krāsu priekā – jaukšana, triepšana, uzklāšana, faktūru dažādošana. Tomēr vēlme un iespējas attīrīties, noskaidroties, augt, ziedēt, būt ir sparīga un cerīga.
Šī izstāde rāda, ka Latvijas ainavu glezniecībā strādā ļoti atšķirīgi mākslinieki – dzīves un mākslinieciskās pieredzes ziņā. Amplitūda ir ļoti plaša: meistarības, nodomu, nacionalitātes, izglītības, ieņemamo amatu, iespēju, strādīguma, sociālo lomu un visās citās nozīmēs. Taču, manuprāt, ir kāda kopēja iezīme, vienojošs kods. Varbūt tas atrodams Zentas Mauriņas pagājušā gadsimta vidū teiktajā atzinumā: “Ar latviskumu nav jāizgrezno sava miesa un ar cēliem vārdiem nav jāapraksta papīrs, bet ar dzirdīgu ausi jāsaklausa, kur skan latviešu sirds zvans, un, kur to sadzird, jāceļ cepure un jāsveicina. Bet par visām lietām jāpārbauda sava sirds, vai tā pietiekami stipra un tīra, lai sevi saistītu ar savas tautas likteni. Latviešu kultūra tikai tad varēs uzplaukt un ietverties mūžīgos veidolos, ja katrs sevī apzināsies savu latviskumu, kaut arī nekad par to nebūtu runājis, bet ir jau nesalīdzināmi vieglāk par kādu lietu skaļi runāt, nekā par to, aizmirstot savu egoismu, cīnīties.”
Lai šis novēlējums ir kā ceļamaize otrajai Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā izstādei Rīgā, Jēkabpilī, Preiļos, Rēzeknē. Un mums katram – veidotājiem, māksliniekiem, skatītājiem.
No 1. septembra līdz 31. maijam Latgales kultūrvēstures muzejs apmeklētājiem atvērts:
Otrdien – piektdien 10.00–17.00
Sestdien 10.00–16.00
Svētdien, pirmdien –slēgts
Biļetes: skolēniem, studentiem – 0,50 €, pieaugušajiem – 0,80 €
Informāciju sagatavoja:
Silvija Berezovska – Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste un
Inese Dundure – Latgales kultūrvēstures muzeja mākslas nodaļas vadītāja
