Jauna pareiza uztura tendence ir redukcionisms. Tas nav atteikšanās ēst kādu pārtiku, bet gan to daudzuma samazināšana uzturā. Piemēram, apēdiet vienu konfekti dienā vai ēdiet sarkano gaļu un desiņas tikai reizi nedēļā. Apskatīsim, vai šī pieeja palīdzēs jums zaudēt svaru.
Redukcionisma principus savā grāmatā ”The Reducetarian Solution” formulēja Braiens Katmens, viens no šīs kustības līdzdibinātājiem. Viņaprāt, redukcionisms ir dzīvesveids, kurā cilvēkam nav pilnībā jāatsakās no gaļas produktu un zivju ēšanas. Tas tik un tā neizdosies, viņš domā. Var iztikt bez gaļas vairākus mēnešus un tomēr ”norauties” kādos svētkos.
Braiens Katmens iesaka pilnībā neatteikties no dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa, jo ne visi ir gatavi tik radikāli mainīt savu uzturu. Viņš iesaka samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu daudzumu uzturā. Ikviens to var izdarīt, viņš uzskata.
Uztura speciālisti ir ”par”
Dietologi uzskata desu un sarkano gaļu kā galvenos dzīvnieku izcelsmes produktus, kuru patēriņš būtu jāsamazina.
Nesen veikts pētījums atklāja, ka sarkanās gaļas ēšana katru dienu palielina priekšlaicīgas nāves risku no sirdslēkmes par 18%. Turklāt, ja jūs to ēdat tīrā veidā, tad šādu slimību attīstības risks ir 14%. Bet, ja, piemēram, ēdat desas, kotletes vai kūpinātu liellopu gaļu, tad risks palielinās par 29%.
Turklāt ikdienas sarkanās gaļas patēriņš saistās ar kolorektālā vēža – audzēja resnajā zarnā attīstību un 2. tipa cukura diabētu.
Šos riskus var samazināt, ja jau šodien maināt savus ēšanas paradumus, saka uztura speciālisti. Viņi sniedz piecus padomus, kā to izdarīt.
1. darbība. Izvēlieties konkrētu mērķi.
Pirmkārt, uztura speciālisti iesaka izvirzīt konkrētu un ļoti sasniedzamu mērķi: cik mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu cilvēks plāno ēst ikdienā, cik reizes nedēļā viņa uzturā būs sarkanā gaļa, kādi sarkanās gaļas veidi tie ir. Uztura speciālisti arī iesaka nekavējoties noteikt, ar ko sarkanā gaļa tiks aizstāta cilvēka uzturā: mājputnu gaļu, jūras veltām vai pākšaugiem.
“Pirmo mērķi varat formulēt šādi: “veģetārisms darba dienās” vai “bezgaļas pirmdiena””, viņi atzīmē.
2. darbība. Meklējam atbalstu.
Jebkuru mērķu sasniegšanai, pat kaut kam tik šķietami nenozīmīgam kā pareizs uzturs, galvenais ir atbalsts. Sociālā vide palīdz veidot jaunus ēšanas paradumus. Ja vairums tavu draugu smēķē, tad nebrīnies, kāpēc tu izej ar viņiem pīppauzē, un, ja vairums tavu draugu pazūd sporta zālē, tad tev būs tāds pats ieradums.
“Pastāstiet saviem draugiem un ģimenei, kāpēc jums ir svarīgi, lai viņi atbalstītu jūsu izvēli, un iesaistiet viņus maltīšu plānošanā, ēdienu izvēlē un maltīšu gatavošanā,” iesaka eksperti.
3. darbība. Izmēģināsim jaunas lietas.
Pat daļējs gaļas atteikums mudina cilvēku gatavot jaunus ēdienus no citiem produktiem. Tāpēc ir pienācis laiks eksperimentēt. Daži kulinārie eksperimenti jums šķitīs pārmērīgi – bezgaršīgi un dīvaini, savukārt citi noteikti kļūs par jūsu ikdienas uztura sastāvdaļu.
4. darbība. Klausieties savu ķermeni
Katrs cilvēks ir individuāls. Neatkarīgi no tā, cik laba ir šī vai cita diēta, jums vienmēr ir jāieklausās savās sajūtās. Piemēram, dažiem cilvēkiem daudz šķiedrvielu pievienošana uzturā var radīt diskomfortu, savukārt citiem par tādu tabu kļūs pākšaugi.
5. darbība. Nepadodies pie pirmajām grūtībām.
Pat nelielas izmaiņas jūsu parastajā uzturā var radīt grūtības. Atkāpties pie pirmajām neveiksmēm un pat pārmest sev par to nav labākais lēmums. Pat, ja jūs novirzāties no paredzētā plāna, tam nav nozīmes. Sekojiet uzņemtajam kursam.
