Latgales simtgades kongresa ietvaros 3. maijā plkst.15:00 Latgales Kultūrvēstures muzejā tiks atklāta tematiska izstāde “Pāri slieksnim”, kas veltīta Pirmajam Latgales kongresam un tā lēmumam par Latgales atdalīšanos no Vitebskas guberņas un apvienošanos ar pārējiem Latvijas novadiem. Izstāde būs skatāma līdz 2017. gada beigām.
Izstādes ieceres un koncepcijas autori ir Latgales Kultūrvēstures muzeja speciālisti Anna Līpenīte un Kaspars Strods, un ideja par slieksni kā kongresa simtgades simbolu radusies no analoģijas ar Latviju kā mājām. “Latvija ir mūsu mājas, un katrā mājā ir būtiska sastāvdaļa – pamati un slieksnis. Ja pieņemam, ka trīs vēsturiskie novadi ir Latvijas pamati, tad vēsturiskais 1917. gada kongress bija slieksnis, kas bija jāpārkāpj, lai tiktu mājā – vienotā Latvijā,” stāsta Anna Līpenīte.
Izstādē varēs iepazīt autentiskus priekšmetus, dokumentus, fotogrāfijas, ar audio, video un gaismas projekciju palīdzību tiks radīta laikmeta noskaņa. Savukārt skolām un dažādām organizācijām tiks piedāvāta ceļojošā izstāde – seši divpusēji skatāmi stendi un divpusējas plakātsienas. Vienā stenda pusē izvietota informācija, kas atklāj dažādus vēstures avotus, faktus un notikumus. Otra puse veidota izglītojoša ar iespēju skolēniem skolotāja vadībā diskutēt par vēstures notikumiem un darba lapās pildīt uzdevumus.
Izstāde “Pāri slieksnim” hronoloģiski un tematiski sadalīta trīs periodos: “Līdz slieksnim”, “Slieksnis” un “Jaunās mājas”. Pirmais periods sākas ar 16. gadsimta otro pusi, kad tagadējā Latgale piedzīvoja būtiskas pārmaiņas – tā tika iekļauta Polijas-Lietuvas valstī un tajā nostiprinājās katoļticība – un noslēdzas kongresa priekšvakarā. Nozīmīgākie eksponāti – Jezuītu izdotās lūgšanu grāmatas, ar roku pārrakstītās lūgšanu grāmatas, pirmās latgaliešu avīzes un kalendāri, protokoli par delegātu nosūtīšanu uz kongresu no dažādiem pagastiem u.c.
Otrais periods “Slieksnis” veltīts pašam kongresam, kas bija pagrieziena punkts Latgales un visas Latvijas vēsturē. Šī posma lielākais lepnums izstādē ir Zemgales Lauksaimniecības skolas karogs – viens no oriģinālajiem karogiem, kas savulaik šūts īpaši kongresam, nests gājienā un redzams slavenākajā Latgales latviešu kongresa dalībnieku fotogrāfijā. Miera laikā šī mācību iestāde darbojās Jelgavā, taču 1917. gadā kara dēļ evakuēta uz Rēzekni. “Karogs pēc kongresa nogājis garu ceļu – vispirms Viduleju dzimtas glabāts, tad ar Latvijas karoga vēstures pētnieka Tāļa Pumpuriņa starpniecību nonācis Cēsu Vēstures un mākslas muzejā un uz izstādes laiku tiks deponēts Rēzeknē. Šis ir viens no diviem senākajiem zināmajiem Latvijas karoga eksemplāriem,” stāsta izstādes koncepcijas līdzautore Anna Lipenīte.
Trešā izstādes daļa “Jaunās mājas” veltīta sarežģītajam periodam no Latgales kongresa līdz Latvijas valsts dibināšanai. Svarīga loma tajā atvēlēta Staņislavam Kambalam – latviešu strēlniekam, politiķim, finansistam, arī publicistam un valodniekam, vienīgajam Latgales pārstāvim Latvijas proklamēšanas aktā Tautas padomē 1918. gada 18. novembrī.
Latvijas valsts simtgades svinību atklāšana gaidāma 2017. gada 4. maijā, Latvijas otrajā dzimšanas dienā. Papildus plašai norišu programmai saistībā ar Latgales kongresa simtgadi Latvijā un citviet pasaulē, turpinot Latvijas valsts simtgades biroja aizsākto tradīciju, tiks svinēti Baltā galdauta svētki. Tāpat pierobežas pašvaldībās norisināsies plaša tautas akcija „Apskauj Latviju”, kuras laikā ap visu Latvijas robežu tiks iestādīti 100 ozoli, kasveidos simbolisku Latvijas garīguma sardzi.
Atklājot Latvijas valsts simtgadi, ar daudzveidīgu pasākumu programmu tiks akcentēta Latgales nozīmība Latvijas valsts izveidošanā, kā arī izceltas Latgales vērtības – valodu, kultūru u.c. 2. maijā reģiona skolās notiks novadmācībasstundas kopā ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, savukārt 3. maijā Latgales kultūrvēstures muzejā tiks atklāta īpaša Latgales kongresa simtgadei veltītā izstāde, taču galvenie Latgales simtgades kongresa svinību notikumi gaidāmi Rēzeknē 5. un 6.maijā un Daugavpilī 6.maijā.
Pilna programma pieejama: http://lv100.lv/jaunumi/latgales-kongresa-simtgades-programma/
Inga Vasiļjeva,
Latgales simtgades kongress
