Krievijas militārpersonas pieļāva daudzas kļūdas iebrukumā Ukrainā, taču tās aizēno viena neveiksme kara sākumā, norāda Rietumu militārie eksperti un amatpersonas, nespēja izveidot gaisa pārākumu.
Bez kontroles pār debesīm Krievija, piemēram, nevar izturēt postošos triecienus pret tās HIMARS raķešu noliktavām un piegādes līnijām, kā arī Ukrainas karaspēka virzību, kas pēdējā pusotra mēneša laikā ir atbrīvojusi Harkivas apgabalu un turpina spiest Krievu vienības Hersonas apgabalā.
Ukrainas pilsētu masveida apšaudīšana ar raķetēm un bezpilota lidaparātiem kamikadze pēdējā nedēļā liecina par gaisa stratēģijas neveiksmi. Tie liecina, ka Krievija ir spiesta paļauties uz tālvadības lidmašīnām, nevis uz pilotējamām, raksta The Wall Street Journal, atsaucoties uz militārajiem analītiķiem.
Saskaņā ar Oryx emuāru, kas seko dokumentētiem militārās tehnikas zaudējumiem, Krievija līdz 17.oktobrim zaudējusi 62 lidmašīnas un 53 helikopterus. Vismaz deviņas Melnās jūras flotes lidmašīnas augustā tika iznīcinātas sprādzienos Saki gaisa spēku bāzē Krimā; pēc tam no pussalas tika izvesti 10 iznīcinātāji, kas vēl vairāk ierobežoja Krievijas iespējas izmantot gaisa spēkus kaujas operācijās.
“Nespēja sasniegt gaisa pārākumu ir viens no izšķirošajiem faktoriem, kas neļāva Krievijai iegūt priekšrocības karā,” intervijā WSJ sacīja Oryx militārais analītiķis Jakubs Janovskis.
Militārie eksperti, tostarp Rietumu eksperti, uzskatīja, ka pašā kara sākumā Krievija apspiedīs Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Tieši tā ASV rīkojās, piemēram, abu karu laikā Persijas līcī 1991. un 2003. gadā, kā arī Lībijā 2011. gadā: tas nodrošina turpmāko gaisa misiju drošību, tostarp atbalstot uzbrūkošās vienības.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība un gaisa spēki sākotnēji cieta zaudējumus, taču ātri pārgrupējās un sāka notriekt arvien vairāk ienaidnieka lidmašīnu un helikopteru. Jau pavasarī Krievijas lidmašīnas praktiski pārstāja ienākt Ukrainas kontrolētajā teritorijā, un bumbvedēji palaida spārnotās raķetes Krievijas pretgaisa aizsardzības aizsardzībā.
Rezultātā Krievijas sauszemes spēki faktiski palika bez gaisa pieseguma.
Kopš Ukrainas armija uzsāka veiksmīgu pretuzbrukumu valsts austrumos un dienvidos, Krievijas gaisa spēku zaudējumu skaits ir nedaudz palielinājies, atzīmē Janovskis: ”Zaudējumi liecina, ka gaisa spēkus izmanto kā ugunsdzēsēju brigādi, kad vietējās vienības nonākušas nepatikšanās”.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības panākumus (un Krievijas gaisa spēku neveiksmes) eksperti saista ar vairākiem iemesliem.
Kad PSRS sabruka, Ukrainā bija palikušas daudzas pretgaisa aizsardzības sistēmas, un to skaits attiecībā pret teritoriju joprojām ir lielāks nekā NATO valstīs, sacīja Ukrainas Nacionālās militārās un militāri ekonomiskās politikas nodaļas galvenais konsultants Mikola Beleskovs no Stratēģisko pētījumu institūta. Un ukraiņi spēja glābt pretgaisa aizsardzības un gaisa spēku spēkus, pārvietojot tos no savām bāzēm un izklīdinot, viņš saka; Amerikāņu izlūkdienesti to palīdzēja izdarīt gan pirms kara, gan pēc tā sākuma. “Krievija bombardēja lidlaukus un pretgaisa raķešu sistēmu radarus, taču bez rezultātiem,” saka Beleskovs.
Turklāt viņš piebilst, ka Krievijas gaisa spēkiem nav pieredzes ienaidnieka pretgaisa aizsardzības visaptverošā apspiešanā, kas prasa precīzu koordināciju elektroniskās karadarbības, raķešu triecienu un lidmašīnu izmantošanā.
Krievijas pavēlniecības nevēlēšanās veikt smagu bombardēšanu kara sākumā varētu būt skaidrojama arī ar to, ka Maskava plānoja gāzt Kijivas varas iestādes trīs dienu laikā, saka Londonā bāzētās gaisa operāciju speciālists Duglass Berijs no Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta: ”Bija sajūta, ka negribas pārāk daudz iznīcināt, jo gribējās, lai tālāk valstī viss strādātu normāli”.
Pēc viņa teiktā, Krievijas spēki nav veikuši secīgus triecienus, lai neitralizētu raķešu baterijas, radarus, vadības un kontroles centrus. Pēc Oryx datiem, kopš kara sākuma ir iznīcināti tikai septiņi komandpunkti un sakaru stacijas, 50 pretgaisa raķešu sistēmas un 27 radari (kamēr pati Krievija zaudējusi attiecīgi 77 un 16), 53 lidmašīnas, 15 helikopteri.
“Ukraiņi šobrīd ir daudz spēcīgākā pozīcijā nekā būtu tad, ja krievi nostiprinātu gaisa pārākumu,” secina Berijs.
