Rietumu militārās palīdzības pārtraukšana var novest pie tā, ka Ukraina var zaudēt spēju ierobežot Krievijas armiju, kas šajā gadījumā virzīsies līdz valsts rietumu robežām un ieņems visu tās teritoriju, raksta Institute for the Study of War (ISW) savā jaunākajā pārskatā.
Šajā scenārijā Krievija atklās militārās bāzes uz Polijas, Slovākijas, Ungārijas un Rumānijas robežām. Maskava arī palielinās savu militāro klātbūtni Baltkrievijā, valsts dienvidrietumos un ziemeļos izvietojot divas divīzijas — gaisa desanta spēku un motorizēto strēlnieku divīzijas. Tas ļaus Krievijai radīt apstākļus ātram uzbrukumam vienai vai vairākām NATO valstīm, norāda ISW eksperti.
Uz militārās alianses robežām dislocētos Krievijas karavīrus segs blīvs pretgaisa aizsardzības tīkls, kas aptvers Baltijas valstis, Moldovu, kā arī ievērojamas Polijas, Rumānijas un Slovākijas daļas.
Šajā situācijā ASV nespēs ātri pārvest uz Eiropu nepieciešamo spēku un tehnikas apjomu, lai garantētu savu NATO partneru pilnīgu drošību. Turklāt palīdzība Eiropas valstīm samazinās ASV spēju efektīvi reaģēt uz Ķīnas iespējamo agresiju pret Taivānu. Tāpēc Vašingtonai būs jāizvēlas starp Eiropu un Taivānu, norāda ISW analītiķi.
Viņuprāt, līdz ar to ASV uz noteiktu laiku var nonākt situācijā, kad tā nespēs pilnībā pretoties ne Krievijai, ne Ķīnai.
Vienlaikus militārie eksperti pieļauj arī citu scenāriju – pilnīgu Ukrainas uzvaru un atgriešanos pie 1991.gada robežām. Šajā gadījumā pašreizējie draudi NATO tiks novājināti. Jo īpaši Krievijas aviācija pārstās apdraudēt alianses dienvidaustrumu flangu, Melnā jūra kļūs par NATO “iekšējo ezeru”, un Rumānijai tuvākais Krievijas karaspēks atradīsies gandrīz 800 km attālumā.
Šajā situācijā Krievijas karaspēku Baltkrievijā ielenks alianses un neatkarīgās Ukrainas spēki. Baltijas valstis un Polijas ziemeļaustrumu daļa būs aizsargātākas nekā scenārijā ar pilnīgu Ukrainas okupāciju no Krievijas armijas puses.
Pamatojoties uz šo analīzi, ISW militārie eksperti atzīmē, ka Vašingtonai ir izdevīgāk sniegt palīdzību Ukrainai tagad, nevis gaidīt, kad Krievija to pilnībā sagūstīs.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins plāno turpināt karu Ukrainā līdz 2026. gadam un ieņemt lielāko daļu Zaporižjas, Dņipro un Harkivas apgabalu, ziņoja Rietumu izlūkdienesti laikrakstā Bild. Lai sasniegtu šo mērķi, Putins ir gatavs katru gadu Ukrainā zaudēt līdz 100 tūkstošiem militārpersonu.
Savukārt ASV Kongresā Demokrātu un Republikāņu partiju pārstāvji kopš oktobra nespēj vienoties par finansiālu un militāru palīdzību Ukrainai par 61,4 miljardiem dolāru.
ASV prezidents Džo Baidens notikušo nodēvēja par “absolūtu neprātu” un brīdināja: “Ja Putins pārņems Ukrainu, viņš ar to neapstāsies.” “Putins uzbruks NATO sabiedrotajam. “Mums būs tas, ko mēs nemeklējam un kas mums šodien nav: amerikāņu karaspēks, kas cīnās ar Krievijas karaspēku… Mēs nevaram ļaut Putinam uzvarēt,” sacīja ASV prezidents.
