Krievija gatavojas ilgstošai konfrontācijai ar NATO. Lai gan agresorvalsts ir atvēlējusi ievērojamus resursus karam Ukrainā, tai ir arī rezerves, lai sagatavotos konfrontācijai ar aliansi Baltijas jūras reģionā. Par to, atsaucoties uz Lietuvas izlūkdienestu datiem. ziņo Kara izpētes institūts (ISW)
Kā norādīts, Krievija ir nodevusi spēkus un līdzekļus no saviem rietumu pierobežas reģioniem uz Ukrainu. Šī iemesla dēļ Krievija ir spiesta arvien vairāk paļauties uz gaisa un jūras spēku spējām, lai atturētu NATO austrumu flangu.
Tiek atzīmēts, ka pagājušajā gadā Krievija pirmo reizi izvietoja raķešu kuģus “Kalibr” uz Ladogas ezera pie Sanktpēterburgas. Tas, iespējams, tika darīts, reaģējot uz Somijas pievienošanos NATO. Turklāt agresorvalsts palielināja Tu-22M3 smago bumbvedēju lidojumu skaitu virs Baltijas jūras no nulles līdz pieciem.
Tajā pašā laikā, saskaņā ar Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta datiem, Krievijas militārpersonas veido Ļeņingradas militāro apgabalu (LVO) un Maskavas militāro apgabalu (MVO), arī tāpēc, lai cīnītos ar Somiju un NATO.
Kā raksta ISW, krievu militārie analītiķi atklāti apspriež, kā Krievija tuvākajā laikā var uzsākt karu pret NATO. Krievijas Ģenerālštāba Militārās akadēmijas vadītājs pulkvedis Vladimirs Zarudņickis nesen publicētajā rakstā Krievijas Aizsardzības ministrijas (AM) žurnālā ”Militārā doma” apgalvoja , ka karš Ukrainā var pāraugt plaša mēroga karā Eiropā un, ka karadarbības beigas Ukrainā nenoved pie Rietumu un Krievijas konfrontācijas beigām
