Šoreiz raidījuma „Pi myusim Latgolā” veidotāji atklāj citiem mazāk zināmo nedzirdīgo pasauli, lai kopā ar surdotulku Inesi Gedušu noskaidrotu, ar kādām problēmām un īpatnībām ikdienā saskaras cilvēki, kuriem liegta spēja dzirdēt, kā arī vai latgaliešu valodai ir vieta nedzirdīgo pasaulē.
Rēzekniete Inese Geduša ir surdotulks. Viņa pati, ja tā var teikt, nāk no dzirdīgo pasaules, tomēr jau 13 gadus viņa ir tieši tā, kas Latvijas Nedzirdīgo savienības Rēzeknes reģionālās biedrības biedriem palīdz komunicēt ar dzirdīgos pasauli un risināt, mums ikdienā tik ierastas un vienkāršas lietas kā aiziet pie ārsta, nogādāt mašīnu servisā vai pasūtīt ēdnīcā galdu svinībām. Viņa ir arī tā, kura saviem nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem draugiem palīdz sagatavot dziesmas, dejas un teātra izrādes dažādiem pasākumiem zīmju valodā.
„Vien sabiedrībā saka, kā var dziedāt, kā var dejot, viņi taču nedzird,” stāsta Inese Geduša, „Tā pavisam gluži nav. Ja daba, kaut ko atņem, tad tā kaut ko arī uzdāvina, tāpēc šie cilvēki ir ļoti talantīgi. Teiksim par skaņu un skaņas uztveri tā ir atšķirīga, nedzirdīgam tā ir tembra un kustības uztvere. Kad dzied, protams mēs izmantojam fonogrammu, bet tie vārdi tiek atskaņoti mūsu skaistajā, burvīgajā zīmju valodā. Protams lielākais darbs ir režisoram, vai arī cilvēkam, kurš palīdz no dzirdīgo pasaules. Sākumā dzied kopā ar dzirdīgo, kas pārvalda zīmju valodu un tad viņš pārņem to ritmu.”
Kā atklāja Inese Geduša, Rēzeknē šobrīd ir reģistrēti vairāk nekā 100 biedri, bet skaitlis ir mainīgs. Tomēr visā Latvijā nedzirdīgo skaits ir krietni lielāks, vairāk nekā 2 000. Pēdējos gados ir palielinājies surdotulku skaits. Tāpat Inese atklāja, dzirdīgie, kuri nāk no nedzirdīgo ģimenēm bieži vien kļūst par tulkiem. Pati Inese saka, ka šeit ir ienākusi no malas, tomēr viņa jūtas laimīga, ka viņa strādā darbā, kas viņai ir vajadzīgs un patīk. Inese Geduša norāda, ka šis darbs nekad nav bijis vienmuļš un vienmēr pastāv iespēja attīstīt sevi dažādās jomās, kā piemēram, kultūrā vai sportā. Katru dienu var iemācīties, ko jaunu.
Inese Geduša atceras, kā bērnībā skatījusies TV pārraides, ziņas, sekojusi līdzi surdotulkam ekrānā un centusies tulkot līdzi. Un tad dzīvē pienāca brīdis, kad Inese kļuva par tulku. Reizēm viņai pašai šķiet, ka tas viņai esot nolemts zvaigznēs.
Izrādās, ka lielākās grūtības nav vis iemācīties zīmes, bet gan tās saprast. Inese Geduša atklāj, ka mācoties zīmju valodu jāstāv spoguļa priekšā, lai uzreiz mēģinātu uztvert, kā zīmes izskatās no malas.
„Latvijas Republikā ir latviešu zīmju valoda, tā ir pamata valoda. Bet mums blakus, protams ir krievu valoda, un krievu valodā zīmes arī ir atšķirīgas. Arī es mācījos krievu valodu, lai kvalitatīvāk varētu sniegt pakalpojumus cilvēkiem, bet angļu valoda pārsvarā ir starptautiskā zīmju valoda. Jā cilvēki ir atvēri komunikācijai, tad nekādiem ierobežojumiem nevajag būt.” Norāda surdotulks Inese Geduša.
Inese Geduša pastāstīja, ka iepazīstot zīmju valodu, viņa pamanīja, ka atšķirības pastāv ne tikai starp krievu vai latviešu zīmju valodu, bet arī zīmju valoda starp reģioniem atšķiras. Tiekoties ar kolēģiem no Rīgas, kas parasti ir pārsteigti par latgaliešu humoru un valodu, Inese droši secina, ka arī zīmes te ir latgaliskas.
Visu sarunu ar surdotulku Inesi Gedušu, klausies sekojot zemāk norādītajām saitēm:
–http://www.pimyusimlatgola.lv/pi-myusim/03-06-2016-surdotulks-inese-gedusa/
–http://latgale.lv/lv/files/download?id=3458
–http://www.lakuga.lv/2016/06/03/klausis-raidejumus-pi-myusim-latgola-42/
Raidījuma video fragmentu skaties:
–https://www.youtube.com/watch?v=hcdOMGS1gXs
Informāciju sagatavoja:
Producentu grupa “Lietišķā Latgale”
