Jau pirms 10 dienām Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs fotogrāfijās demonstrēja amerikāņu 155 milimetru haubiču M777 darbu. Mūsdienās tas ir masīvākais ierocis, ko Rietumi piegādā Ukrainai. Pastāstīsim par tā īpašībām, plusiem un mīnusiem.
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, NATO valstis apgādāja Ukrainas armiju galvenokārt ar vieglajiem ieročiem – slavenākie piemēri bija prettanku raķešu sistēmas Javelin un NLAW, kā arī zenītraķešu sistēmas Stinger.
Pēc tam ASV pievērsās smago ieroču piegādei, bet sākotnēji galvenokārt padomju produkcijai – piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmai S-300 no Slovākijas arsenāla. Padomju ieroču izmantošanas priekšrocība bija acīmredzama – Ukrainas militārpersonas savulaik tika apmācītas tieši ar no PSRS mantoto tehniku. Turklāt lielākā daļa Ukrainai pieejamās munīcijas arī pieder “padomju skolai”.
Tomēr padomju krājumi Eiropā nav bezgalīgi, un Rietumvalstīs ražotie ieroči bieži vien ir progresīvāki nekā PSRS ražotās sistēmas. Tāpēc, pat ņemot vērā nepieciešamību apmācīt militārpersonas, ASV un citās rietumvalstīs ražotās militārās tehnikas nosūtīšana uz Ukrainu ir diezgan loģiska.
Un, ņemot vērā, ka militārās operācijas pēc pirmajām kara nedēļām ieguva pozicionālu raksturu – frontē praktiski nav izrāvienu, dziļa aplenkuma un katlu, Krievijas un Ukrainas karaspēks nedēļām ilgi var palikt gandrīz vienādās pozīcijās – artilērijai ir būtiska nozīme.
Par iespēju sūtīt savus ieročus uz Ukrainu paziņoja dažādas valstis – Lielbritānija, Francija, Kanāda, Beļģija, iespējams, Zviedrija un citas. Taču vislielāko ieguldījumu dod ASV – Vašingtona paziņoja par 90 velkamo haubiču M777 nosūtīšanu ukraiņiem.
M777 – moderns ierocis? Neapšaubāmi!
Atšķirībā no vairuma artilērijas sistēmu, ko izmantoja Krievija un Ukraina, tas nav aukstā kara mantojums. Haubices M777 2000.gadu sākumā izstrādāja Lielbritānijas ieroču koncerns BAE Systems, un tās atrodas ASV armijā kopš 2005.gada – ASV vienkārši nav modernāku šāda kalibra artilērijas vienību.
Tajā pašā laikā M777 ekspluatācijas laikā tika modernizēts divas reizes – A1 versijā parādījās digitālā uguns vadības sistēma (FCS), bet A2 versijā kļuva pieejama šaušana ar liela attāluma augstas precizitātes M982 Excalibur šāviņiem (vairāk par tiem turpinājumā). Spriežot pēc tā, ka Ukrainai līdzās citai munīcijai tiks piegādātas Excalibur, vismaz daļa no pāri okeānam sūtītajām haubicēm ir A2.
Pateicoties digitālajam FCS, ieročiem praktiski nav nepieciešams patstāvīgi veikt aprēķinus precīzai šaušanai – elektronika visu darīs pati.
M777 šaušanas diapazons ir ļoti augsts – aptuveni 25 kilometri, izšaujot parasto šāviņu, aptuveni 30 kilometri, izmantojot munīciju ar uzlabotu aerodinamiku, un aptuveni 40 kilometri – šaujot ar Excalibur. Salīdzinājumam, Krievijas armijas Msta-S haubices var trāpīt līdz 25 kilometru attālumā izmantojot ”Krasnopol” koriģēto munīciju. Vienādos kaujas apstākļos, tas ļauj efektīvi vadīt pretbateriju cīņu, iznīcinot ienaidnieka ieročus.
155 milimetru kalibrs, kas ir standarts NATO valstīm, ļauj piegādāt Ukrainai šāviņus ne tikai no ASV, bet arī no citām alianses valstīm. Piemēram, Ukrainas armijai no Nīderlandes piegādātā munīcija ar uzrakstu “Wraak voor MH17” (“Atriebība MH17”) ir acīmredzama mājiens uz 2014. gada 17. jūlijā notriekto Malaizijas Boeing 777, kad gāja bojā 192 Nīderlandes pilsoņi.
Precīzi lādiņi
Kā minēts iepriekš, viena no M777 priekšrocībām ir iespēja izšaut liela attāluma vadāmās raķetes M982 Excalibur. Šī munīcija ir izstrādāta kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem un pirmo reizi faktiski tika izmantota 2007. gadā.
Papildus milzīgajam šaušanas attālumam (apmēram 40 kilometri, šaujot no M777, teorētiski līdz 70 kilometriem), munīcija var sasniegt mērķus ar izcilu precizitāti. Šaujot pat no maksimālā attāluma, šāviņš novirzās no punkta, uz kuru tas tēmē, tikai par četriem metriem (zinātniskā izpratnē to sauc par cirkulāro iespējamo novirzi jeb CEP) – tas ir gandrīz garantēts, lai aptvertu mērķi.
Excalibur izmantošana var ievērojami palielināt artilērijas efektivitāti gan šaujot pilsētās, gan pretbateriju kaujā vai šaušanā uz tādiem objektiem kā komandpunkti, štābs, munīcijas noliktavas, bet izmantojot jaunākās versijas, arī kustīgus mērķus.
Kā šāviņa, tāpat kā jebkura moderna augstas precizitātes ieroča, trūkumu var saukt tā cenu – viens Excalibur maksā apmēram 200 000 USD, kas padara to masveida izmantošanu neiespējamu.
Tajā pašā laikā, lai uzlabotu mērķēšanas precizitāti no M777, ir daudz lētāka iespēja – tā sauktais augstas precizitātes vadības komplekts M1156. Tas pat nav šāviņš, bet parastā šāviņa uzmava, nodrošinot tai koriģētu lidojumu. Šaušanas diapazons, atšķirībā no Excalibur, nepalielinās, tomēr KVO nokrītas līdz tiem pašiem dažiem metriem, ļaujot burtiski trāpīt ienaidniekam kā ar snaipera mērķējumu. Bet šāda komplekta izmaksas ir aptuveni 10 000 USD. M1156 piegāde Ukrainai joprojām nav zināma, taču tehniski (un īpaši finansiāli) tajā nav nekā neiespējama.
M777 trūkums patiesībā ir viens – tā nav pašgājēja, bet velkama haubice, tas ir, mazāk mobila un teorētiski neaizsargātāka. Tomēr, pareizi izmantojot artilēriju pozicionālajā karā, šādas sistēmas var būt ne mazāk un pat efektīvākas par pašpiedziņas lielgabaliem uz kāpurķēžu šasijas (kad tās tiek izvietotas lielos attālumos, kāpurķēžu pašpiedziņas lielgabalu resursi ātri izbeidzas). Haubices uz riteņu šasijas, piemēram, franču ”cēzari” (kas tiek piegādāti arī Ukrainai), protams, būtu daudz šausmīgāks ierocis, bet ASV tādu nav.
Tajā pašā laikā ir vērts atzīmēt, ka viena no M777 iezīmēm ir tā vieglums – titāna plašās izmantošanas dēļ lielgabals sver tikai nedaudz vairāk par četrām tonnām, savukārt “konkurenti”, tas pats krievu Msta, sver apmēram septiņas. Nelielā masa veicina ievērojamu mobilitātes pieaugumu – haubici var viegli novietot kaujas pozīcijā un transportēt ar traktoru.
Runājot par Krievijas konkurentiem, pašpiedziņas haubices Koalitsiya-SV varētu kļūt par cienīgu M777 pretinieku. Pirmo reizi šis ierocis tika demonstrēts Uzvaras parādē Maskavā 2015. gadā, un kopš tā laika, cik zināms, šis ierocis nav redzēts nekur, izņemot parādes. Frontē pieejamie velkamie Msta-B un pašgājēji Msta-S nespēj konkurēt darbības rādiusā pat tad, ja tiek izmantoti augstas precizitātes ”Krasnopol” šāviņi.
