Šodien, 1.decembrī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19.
Šobrīd neviens no vakcīnu ražotājiem, kuri ir informējuši par savu vakcīnu pētījumu gaitu, vēl nav reģistrējuši Covid-19 vakcīnas. Tomēr Veselības ministrija un atbildīgās iestādes gatavojas brīdim, kad vakcīna būs reģistrēta un pieejama. Jau līdz šim Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis vienošanos par vakcīnu piegādi ar četriem vakcīnu ražotājiem – AstraZeneca, Johnson&Johnson (Janssen), BioNTech/Pfizer, CureVac. Nepieciešamība līgumus slēgt ar vairākiem vakcīnu ražotājiem nosaka tas, ka šobrīd nav iespējams prognozēt, vai visām vakcīnām sekmīgi tiks noslēgts reģistrācijas procesu.
Tāpat nav iespējams noteikt, kura no vakcīnām būs efektīvākā, iedarbīgākā un drošākā, kā arī nav precīzi zināms, kura no vakcīnām būs pieejama visātrāk. Minēto četru vakcīnu ražotāju piedāvātais vakcīnu apjoms varētu nodrošināt iespēju vakcinēties aptuveni vienam miljonam Latvijas iedzīvotāju.
Eiropas Komisija rekomendē, ka atkarībā no situācijas katrā valstī varētu apsvērt prioritāri vakcinējamās personu grupas. Līdz ar to Veselības ministrija ir noteikusi, ka vispirms vakcīnas saņemtu veselības aprūpes darbinieki, tad sociālās aprūpes centru klienti un darbinieki un tad secīgi personas vecumā virs 60 gadiem, cilvēki ar hroniskām slimībām, operatīvo dienestu darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki. Iegūstot papildu informāciju par vakcīnu iedarbīgumu, efektivitāti un vakcīnu īpašībām, piemēram, nepiemērotība noteiktai personu grupai, var tikt mainīta prioritāri vakcinējamo personu grupu kārtība.
Šobrīd Veselības ministrijā kopā ar citām iesaistītajām iestādēm un Imunizācijas valsts padomi strādā pie jautājumiem, kas saistīti ar Covid-19 vakcīnu loģistikas ķēdi, lai būtu iespējams vakcīnas piegādāt uz vakcinācijas iestādēm, atbilstoši prasībām uzglabāt, kā arī organizēt pašu vakcinācijas procesu, kas ikvienā valstī būs izaicinājums, jo vakcinēties būs iespēja ļoti lielam cilvēku skaitam.
Mērķis ir nodrošināt, lai vakcinācija ir pieejama pēc iespējas tuvāk vakcinējamo personu grupām. Tas nozīmē, ka vakcinācijas procesā būtu jāiesaista vairākas iestādes, kas var nodrošināt vakcinācijas procesu, piemēram:
ārstniecības personu vakcinācijai uz vietas ārstniecības iestādē vai pēc iespējas tuvāk darba vietai;
izbraukuma vakcināciju ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās;
senioru un personu ar hroniskām slimībām vakcināciju pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, vienlaicīgi nodrošinot daudzdevu flakonu efektīvu izlietojumu;
izbraukuma vakcinācijas organizēšanu operatīvajos dienestos vai izglītības iestādēs vai citās darba vietās strādājošo vakcinācijai.
Nepieciešams arī risināt jautājumus saistībā ar iepirkumiem vakcīnu uzglabāšanai un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī jāpilnveido jauna funkcionalitāte e-veselībā, lai varētu norādīt, ka cilvēks ir vakcinējies un varētu izsekot vakcinācijas efektivitātei.
Pēc šobrīd pieejamās informācijas kopējās indikatīvās vakcīnu pret Covid-19, vakcīnu piegādes, loģistikas un ievades izmaksas 2021. gadā ir prognozējamas 26,7 miljonu eiro apmērā, kas tiks segtas no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.
