Šodien jau otrā galerija ar 25 interesantām idejām dārzam ,bet tās ievadā noslēgums temai par sarkano ozolu. Ozolu zīlēs esošās sēklas āri zaudē dīgtspēju, tādēļ tās tajā pašā rudenī tūlīt pēc nobiršanas iesēj 4 – 5 cm dziļās vadziņās. Viengadīgos sējeņus pārskolo, lai veidotos sazarotāks un kompaktāks sakņu kamols. Tādus stādus vēlāk vieglāk pārstādīt, netraumējot sakņu sistēmu.
Protams, var arī zīles sēt paliekošā vietā, pēc tam augsni rūpīgi ravējot un mulčējot. Drošāk, ja sēklas ievāc paši vai stādu nolūko rudenī, bet pārstāda pavasarī. Ja tas ir laikus iepodots stāds, nodrošinot attiecīgu kopšanu, to var stādīt jebkurā laikā.
Sarkanais ozols ir izturīgāks par parasto, tikai īpaši aukstās ziemās tam izsalst pumpuri un daļa jauno dzinumu, retāk – daļa resnāko zaru. Sarkanais ozols ir mazprasīgs, pietiekami auglīgā augsnē ievērojami ātraudzīgāks nekā parastais. To mazāk bojā slimības un kaitēkļi (neslimo ar miltrasu, nekaitē ozolu alotājkode), tāpēc vēl nav bijusi nepieciešamība lietot augu aizsardzības līdzekļus. Tomēr tas necieš augstu gruntsūdens līmeni un stāvošus ūdeņus, smagās, slapjās un bāziskās augsnēs nīkuļo. Šim ozolam nepieciešama trūdvielām bagāta augsne ar neitrālu reakciju un pietiekamu mitrumu.
darzi354
