Esam sagatavojuši jaunu galeriju ar 25 interesantām idejām dārziem , bet tās ievadā atkal informācija par populāriem dārza augiem. Sarkanais ozols (Quercus rubra) ir visbiežāk stādītā svešzemju ozolu suga Latvijā. Tā dzimtene ir Ziemeļamerika. Koka lapu daivas ir dziļas un ar smailu galu. Zīles apaļīgas un strupas – īsākas un resnākas nekā parastajam ozolam. Tās nogatavojas tikai otrajā gadā pēc ziedēšanas (parastajam ozolam – jau tajā pašā rudenī), tādēļ zaros vēlu rudenī un ziemā redzamas vēl pavisam mazas zīles. Zīļu ražošanas laiks atkarīgs no augšanas apstākļiem, bet vidēji tas notiek 15 – 20 gadu vecumā.
Lapu plaukšanas laikā un rudenī pēc salnām šis ozols krāsojas neparasti košos toņos. Ja vēlas iegādāties stādu, šis laiks ir vislabākais, jo krāsu toņi atkarībā no pigmenta daudzuma lapās variē no brūngana līdz koši sārtam un var izvēlēties dārza kompozīcijai atbilstošāko toni (tas gan arī katru gadu var nedaudz mainīties atkarībā no klimata īpatnībām un citiem faktoriem).
Pigmentu intensitātes mainība novērojama arī vienas sugas ietvaros. Līdzīgi kā kļavām vai apsēm pēc rudens salnām, kad pazeminātas temperatūras ietekmē noārdās zaļais pigments hlorofils, kļūst redzami tie pigmenti, kurus tas aizsedzis. Latvijā visbiežāk stāda sarkanā ozola pamatsugu, nevis šķirnes, tādēļ mainība ir mazāka un rezultāts drošāks, nekā iesējot no šķirnes ozola zīles. Ja zīles ņemtas no sarkanā ozola, kura lapas rudenī krāsojas brūnganzaļas, vairumā gadījumu jaunajiem kociņiem tādas arī veidojas. Ja rudenī lapās vairāk ir sarkano toņu, jaunajiem tāpat tas paliek. Bet sarkanajiem ozoliem ar brūnganzaļu un sarkanīgāku krāsojumu rudenī gan pēcnācēji mēdz būt dažādi. Turpinājums sekos!
darzi353
