Šajā interesanto dārza ideju galerijas ievadā aizsaksim tēmu par dabisko līdzekļu izmantošanu cīņai ar augu kaitēkļiem . Aizvien biežāk cilvēki aizdomājas par dzīvi un sadzīvi bez ķīmijas – tāpat jau gana daudz viss saķīmiķots un sagandēts. Arī dārzā. Varbūt šogad pamēģināsim iztikt bez veikalos nopērkamajiem augu aizsardzības līdzekļiem un cīņā ar dažādiem zaļo augu nedraugiem izlīdzēties ar tautas metodēm?
Tā sauktās bioloģiskās metodes gan noderīgākas nelielos dārziņos, jo ne vienmēr dažādiem kukaiņiem un augu slimībām šie tautas līdzekļi šķiet gana bīstami un iedarbīgi. Taču dažas receptes noteikti ir tā vērtas, lai katrs no mums pamēģinātu un atzītu par gana labu esam.
Pat liela mēroga bioloģiskajā lauksaimniecībā pavisam bez ķīmijas vis neiztikt: kaitēkļus pievilina vai atbaida noteiktas augu izdalītās ķīmiskās vielas, to dabiskie vai sintētiskie produkti, augu fitoncīdi un mikrobioloģisko produktu lietošana pret citiem organismiem. Pavisam bioloģiskas, taču ļoti laikietilpīgas un darbietilpīgas kaitēkļu apkarošanas metodes ir tos savākt, izķert vai nosist (ar ultravioleto staru u.c. lampām), art, rakt, apstrādāt augsni, izvietot augsnē dažādas kaitēkļu ķeramierīces, slazdus, līmes joslas vai vairogus, izmantot ultraskaņas ģeneratorus vai elektromagnētisko lauku; augus pārklāt ar tīkliem un tādā veidā tos aizsargāt no visu veidu kaitēkļiem, ja vien to jau nav augsnē.
Tautas praksē jau sen zināmi līdzekļi, kas kaitēkļus atbaida. Jau mūsu vecmāmiņas starp zemeņu dobēm, kāpostu rindām un citiem dārzeņiem sēja vai stādīja samtenes, ķiplokus, kliņģerītes, tabaku, kaņepes, piparus, papriku. Protams, šo metodi var gan slavēt, gan apšaubīt: dārza rindstarpās sastādītie augi apgrūtina augu un augsnes kopšanu, un par simtprocentīgu efektivitāti arī neviens nerunā. Turpinājums sekos!
darzi236
