Interesanto dārza ideju galeriju ievadā , turpinot aprakstus par daudzgadīgajiem augiem , šoden plašāk pievērsīsimies delfīnijai . Delfīniju majestātiskais augums un krāšņo ziedu vertikāles piesaista skatienu. Dārzu, kurā aug šie ziedi var pamanīt jau iztālēm. Vertikālās ziedkopas kā sveces slejas virs zaļajām lapām. Tās labi iederēsies gan lauku sētā, gan modernā pilsētas dārzā. Augu latīniskais nosaukums ir ‘Delphinium’, kas nozīmē ‘delfīns’. Labi apskatot ziedpumpurus, tie katrs līdzinās mazam delfīnam.
Delfīnijas pieder pie gundegu (Ranunculaceae) dzimtas, kurā ietilpst apmēram 250 sugu. Delfīnijas tiek dēvētas arī par gaiļpiešiem, zilaušiem, cīruļu kājiņām, nadziņiem, piesīšiem vai par bruņinieku piešiem (no vācu ‘Rittersporn’). Arī latviešu valodā dažādos novados atrodami vēl tādi nosaukumi kā piešainie zilauši, zilie vanadži, gaiļu pieši, kazu kurpītes, stārķu vai vārnu deguni u. c.
Par delfīniju izcelšanos vēsta teikas, leģendas un mīti. Sena romiešu leģenda vēsta, par kāda vīra brīnumaino izglābšanos. Viņu izglāba delfīns! Kad vīra draugi šo gudro delfīnu vēlējās atrast, izglābtais vīrs delfīnu brīdināja, tādējādi to pasargājot. Kad tas vairs nelīdzēja, delfīnu izglāba Neptūns, kurš to pārvērta skaistā ziedā – delfīnijā.
Protams, ka delfīniju vēsture atšķiras no leģendā aprakstītās. Lielu lomu delfīniju selekcijā un dažādu hibrīdu izveidē spēlē selekcionāri: Viktors Lemonjē (Victor Lemoine), Džemss Kalveijs (James Kelway), Samuels Vatkins (Watkin Samuel), Franks Bišops (Frank Bishop), Karls Festers (Foerster), Franks Reinelts (Frank Reinelt) un Čarlzs Barbers (Charles Barber). Ap 18. gs. vidu delfīnijas Eiropas dārzos sāka izplatīties no Tālajiem Austrumiem. Delfīniju selekcija sākta 19. gs. vidū Francijā, vēlāk turpināta Anglijā, kā arī Vācijā, Holandē un ASV. Krustojot gan savvaļas sugas no dažādām pasaules malām, gan iegūtos starphibrīdus, pamazām aizvien vairāk tika uzlabota ziedkopu forma, iegūti puspildīti ziedi un krāsu dažādība.Turpinājums sekos!
darzi212
