Rietumi joprojām pilnībā neapzinās, kas ir uz spēles Ukrainā, saka Mihails Hodorkovskis. “Ja mēs nevaram tikt galā ar šo mēri Ukrainā,” viņš teica Financial Times, atsaucoties uz Krievijas iebrukumu, “tad būs jācīnās citās teritorijās.”
Nākamā – Lietuva
Nākamais Kremļa solis būs Lietuvas gaisa telpas blokāde, uzskata Hodorkovskis. Debesu aizvēršana virs tās ar raķetēm “ļaus Krievijas aviācijai lidot starp Krieviju un Kaļiņingradu”. Šajā gadījumā NATO saskarsies ar jautājumu, ko darīt, piebilda Hodorkovskis.
Kaļiņingradas apgabalā Krievijai ir raķešu sistēmas Iskander, kas paredzētas ienaidnieka gaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu iznīcināšanai. Maskava arī pārveda uz Baltkrieviju karaspēku, pretgaisa aizsardzības sistēmas un aviāciju. Faktiski Kaļiņingradā ir viena militārā bāze, Baltkrievijā otra, un viņi kopā kontrolē gaisa telpu virs Lietuvas un Polijas daļām, saka politologs un Centrāleiropas un Austrumeiropas eksperts Ivans Preobraženskis. Ņemot vērā to, ka Krievijas lidmašīnu lidojumi ES telpā ir aizliegti, “Kremlis jebkurā laikā kā saasinājum var palaist civilās lidmašīnas caur Baltkrieviju pa īsāko ceļu uz Kaļiņingradu pa Suvalku koridoru” – vienīgo tranzīta maršrutu pa sauszemi no Krievijas caur Baltkrieviju uz Kaļiņingradas apgabalu, stāsta Preobraženskis.
Vladimirs Putins 9.jūnijā sacīja, ka Krievijas mērķis šobrīd ir “atgriezt” teritorijas. Vienlaikus Valsts domē tika iesniegts likumprojekts par Lietuvas neatkarības atzīšanas atcelšanu. Ārlietu ministrija 20.jūnijā protestēja Lietuvai, ka tā aizliegusi ES sankcijām pakļauto preču dzelzceļa tranzītu no Krievijas uz Kaļiņingradas apgabalu, un paziņoja, ka “patur tiesības rīkoties, lai aizsargātu savas nacionālās intereses”.
KGB cilvēks un gangsteris ir viens un tas pats
Rietumiem jāsniedz bezierunu palīdzība Ukrainai, no tā atkarīga uzvara, Hodorkovskis uzskata: ja tas netiks izdarīts tagad, Rietumi var iegūt “karsto līniju Eiropā 2500 km garumā”.
Ja Putins uzvarēs Ukrainā, viņš sāks karu ar NATO Krievijas iekšējo problēmu dēļ un galu galā to zaudēs, sacīja Hodorkovskis. Viņš neuzskata, ka Ukrainai vajadzētu piekāpties Krievijai. Konkrēti šādu pieņēmumu maijā Pasaules ekonomikas forumā Davosā izteica bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers. Lai panāktu mieru, Ukrainai jāpārtrauc mēģinājumi “nodarīt graujošu sakāvi” Krievijas karaspēkam, un Rietumiem būtu jāietekmē Ukraina, lai tā atsāktu miera sarunas, viņš sacīja.
Prezidents Volodimirs Zelenskis atbildēja, sakot, ka Kisindžers “pacēlās no dziļas pagātnes”. Hodorkovskis to komentēja šādi:
Visu cieņu Kisindžeram, viņa ideja par Putinu ir sava veida Leonīda Brežņeva projekcija. [Bet] Brežņevs nebija gangsteris. Otrkārt, Brežņevs karoja [Lielā Tēvijas kara laikā]. Viņš un apkārtējie cilvēki saprata, ka karš ir sliktākais, kas var notikt. Putins nekad nav karojis. Viņam nav ne jausmas, kas ir karš… [Kissindžers] nesaprot, ka nevar sarunāties ar gangsteri, ja esi vājā stāvoklī. Viņš nesaprot, ka karš Putinam ir normāls veids, kā paaugstināt savu vēlēšanu reitingu. Viņš četras reizes sāka karus.
Putinu nesaprata ne tikai Kisindžers, bet arī, piemēram, bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs, kurš sacīja, ka ieskatījies Krievijas prezidenta acīs “un tur redzējis dvēseli”. Putins ir talantīgs cilvēks, kurš spēj pārsteigt sarunu biedru un likt viņam redzēt, ko Putins vēlas, atzīst Hodorkovskis: bet būtībā viņš paliek tāds pats, kāds bijis vienmēr: “VDK cilvēks un gangsteris, kas ir viens un tas pats.”
Putins baidās no tautas
Krievi piedzīvo Stokholmas sindromu, uzskata Hodorkovskis, un opozīcija nevar pretoties varas iestādēm, jo diktatūras apstākļos tas parasti notiek. Taču arī Putins nav visvarens: ja viņš būtu bijis pārliecināts par pilnīgu atbalstu, viņš jau sen būtu paziņojis par mobilizāciju. Viņš neuzdrošinās cilvēkus apbruņot arī tāpēc, ka baidās no piespiedu režīma maiņas, ko var uzņemties “Putina svīta, armija vai sabiedrība”. Šeit Zeļenskis nebaidās no savas tautas, tāpēc iedeva cilvēkiem ieročus, atzīmēja Hodorkovskis:
”Ja Putins Maskavā izplatīs 40 000 ”kalašņikovus”, rīt viņa vairs nebūs”.
“Protams, galu galā Putins zaudēs. Ja ne tik daudz upuru, es pat teiktu, ka esmu ļoti priecīgs, jo viņš ir uzsācis ceļu, kas viņu novedīs līdz sabrukumam,” piebilda Hodorkovskis. 2021. gada aprīlī viņš FT slejā rakstīja: “Nevar izslēgt iespēju, ka [Putins izdarījis nopietnu politisku aprēķinu, kas novedīs pie sakāves militārā konfliktā”.
Hodorkovskis ir pārliecināts, ka kādu dienu Krievija kļūs par normālu Eiropas valsti: “Nekas nenotika, kas varētu iznīcināt šo ideju. Krievija ir daļa no Eiropas. Fakts, ka Vācijā bija Hitlers, to nepārvērsa par valsti ārpus Eiropas.
Putina aģenti
Oligarhus, pie kuriem viņš piederēja 90. gados, Hodorkovskis uzskata par “Putina aģentiem – ne vairāk, ne mazāk”. Prezidentu tie interesē kā ietekmes instrumentus, kas spēj ietekmēt sabiedrisko domu, kā arī Rietumvalstu politiku. Romāns Abramovičs vēlēšanu laikā turpinās strādāt Putina interesēs, Hodorkovskis pauda savu “personīgo viedokli”, un Putins deva atļauju palīdzēt organizēt miera sarunas kara sākumā kādam uzņēmējam, lai viņš varētu pasargāt sevi no sankcijām.
Bez cara
Hodorkovskis saka, ka viņam nav domstarpību ar Alekseju Navaļniju tādos jautājumos kā kara izbeigšana un režīma maiņas nepieciešamība, taču viņi Krievijas nākotni redz citādi, “kas ir normāli”. Pēc Hodorkovska domām, Navaļnijs uzskata sevi par nākotnes caru, taču “ticība labam caram ir ļoti bīstama Krievijai”.
Nākamā valsts valdība būs jāveido reģioniem, jo tie nav ieinteresēti cīnīties ar ārējiem ienaidniekiem, kas cariem vienmēr ir vajadzīgs, uzskata Hodorkovskis.
