Pārtraucot piegādes lielākajai daļai Eiropas valstu un paziņojot par nepārvaramas varas apstākļiem atlikušajiem klientiem ES, Gazprom sākusi dedzināt lieko gāzi rūpnieciskā mērogā.
Uz Krievijas un Somijas robežas netālu no Portovajas kompresoru stacijas, kur uzstādītas Nord Stream turbīnas, jau pusotru mēnesi deg milzu lāpa.
Kā ziņo Yle, atsaucoties uz aculiecinieku un NASA datiem, lāpa parādījās 17.jūnijā – trīs dienas pēc tam, kad sūknēšana pa cauruļvadu vispirms tika samazināta par 40%, bet pēc tam vēl par trešdaļu.
Tagad Gazprom caur Nord Stream sūknē tikai 20% no maksimālās jaudas, un lāpa pie Somu līča, kas redzama robežas otrā pusē, deg katru dienu.
Jēlas universitātes ekonomisti atzīmē, ka Gazprom piegādā Eiropai mazākos gāzes apjomus gandrīz visā vēsturē. Tas satrauc Vācijas varas iestādes, kur gāzes trūkuma iespējamībai tiek pievienots Reinas seklums: ūdens līmenis upē ir nokrities līdz 7 centimetriem no kritiskā līmeņa, un, ja tas tiks sasniegts, baržu kustība apstāsies, paralizējot preču tirdzniecību no degvielas līdz ķīmiskām vielām.
“Gazprom” eksports jūlijā sarucis par 58%, bet ražošana – par trešdaļu. Taču tas vairs nebiedē prezidentu Vladimiru Putinu, kurš, pēc Bloomberg informācijas avotiem, ir uzdevis badināt Eiropu no “gāzes bada”, līdz tiks atceltas sankcijas.
Krievijai jau “nav ko zaudēt,” saka Džulians Lī, Bloomberg naftas stratēģis un bijušais Globālās enerģētikas pētījumu centra vecākais analītiķis. Gazprom ir aprēķinājis iespēju pārtraukt gāzes piegādi Eiropas patērētājiem līdz 2023. gadam, vēsta Bloomberg avoti.
Saskaņā ar vienu no viņiem tehniskās problēmas Nord Stream ir reālas, tomēr Gazprom nevarēja apturēt vēl vienu turbīnu, pagarinot tās kalpošanas laiku bez remonta.
Bez Krievijas gāzes Eiropa saskarsies ar recesiju, saka IIF galvenais ekonomists Robins Brūks. Sekojot ekonomikai, viņš uzskata, ka eiro kurss turpinās kristies – zem paritātes ar dolāru, kas šovasar tika salauzts pirmo reizi 20 gadu laikā.
Taču Krievija gāzes jomā ir vairāk atkarīga no Eiropas nekā Eiropa no Krievijas, uzsver Jēlas ekonomisti: Gazprom daļa Eiropas tirgū ir tikai 35%, bet Krievija pārdod 83% no savas eksportētās gāzes uz Eiropu.
