“Lielākā daļa G20 valstu” “stingri nosoda” karu Ukrainā, kas “nesa ciešanas” un saasināja pasaules ekonomikas “neaizsargātību”, taču virknei valstu ir atšķirīgs viedoklis par šo situāciju un sankciju jautājumu. Tas teikts G20 galīgajā komunikē, kas pieņemts pēc divu dienu samita Bali
Dokumenta apstiprināšana kļuva par strīdu objektu un gandrīz izgāzās atšķirīgo nostāju dēļ: Rietumvalstis centās nosodīt Krievijas agresiju visstingrākajā iespējamajā veidā.
Taču Ķīna tam iebilda, atbalstot Maskavu, pieprasot to nesaukt par “karu”, samita delegāti sacīja laikrakstam The Washington Post . Rezultātā dokuments tika saskaņots ar formulējumu, kas norāda uz viedokļu dalīšanos.
Tomēr Ķīna atbalstīja tēzi par kodoldraudu nepieļaujamību, ko Krievijas vadība aizrāva uz Ukrainas kampaņas neveiksmju fona. “Kodolieroču izmantošana vai izmantošanas draudi ir nepieņemami. Mierīga konfliktu risināšana un krīzes pārvarēšanas centieni, kā arī diplomātija un dialogs ir ļoti svarīgi. Mūsdienu laikmetam nevajadzētu būt kara laikmetam,” teikts komunikē.
Samits Bali varētu būt pirmā G20 sanāksme bez galīgā komunikē. Indijai bija galvenā loma sarunās par kompromisa dokumentu, kas ievilkās līdz pirmdienas vakaram, laikrakstam Financial Times sacīja cilvēki, kas bija pazīstami ar šo lietu.
Ja samits beigtos bez dokumenta, Krievija būtu vienīgā uzvarētāja, saka Džons Kirtons, Globālās pārvaldības programmas G20 pētījumu direktors. “Viņi varētu teikt: redziet, neviens mūs nav nosodījis,” viņš skaidro.
