Makrons izvirzīja iespēju, ka uz Ukrainu varētu tikt nosūtīts ārvalstu karaspēks, bet Berlīne un daudzas citas galvaspilsētas iebilst. Par to ziņo medijs Politico
Francija veido valstu aliansi, kas ir gatava potenciāli nosūtīt Rietumu karaspēku uz Ukrainu, un šajā procesā padziļina sadursmi ar piesardzīgāko Berlīni.
Francijas ārlietu ministrs Stefans Sežurnē piektdien atradās Lietuvā, kur tikās ar saviem Baltijas un Ukrainas kolēģiem, lai nostiprinātu domu, ka ārvalstu karaspēks varētu palīdzēt Ukrainai tādās jomās kā atmīnēšana.
“Krievijai nav jāstāsta mums, kā mums tuvākajos mēnešos vai gados jāpalīdz Ukrainai,” sacīja Sežurnē sanāksmē, ko vadīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieliuss Landsberģis un kurā piedalījās viņa Ukrainas kolēģis Dmitro Kuleba. “Krievijai nav jāorganizē, kā mēs izvēršam savas darbības, vai noteikt sarkanās līnijas. Tāpēc mēs to izlemjam savā starpā.”
Sežurnē vairākkārt minēja atmīnēšanas operācijas kā iespējamību, sakot, ka tas “varētu nozīmēt kādu personālu, [bet] ne cīnīties”.
Tikšanās notiek laikā, kad Ukraina cieš no artilērijas munīcijas trūkuma, kas apgrūtina Krievijas uzbrukumu niknuma apturēšanu.
“Ukraina neprasīja, lai mēs sūtītu karaspēku. Ukraina mums šobrīd lūdz sūtīt munīciju,” sacīja Francijas ministrs. “Mēs neko neizslēdzam nākamajiem mēnešiem.”
Baltijas valstu ministri slavēja Franciju par “domāšanu ārpus rāmjiem”.
Francijas prezidents Emanuels Makons pagājušajā mēnesī izvirzīja iespēju, ka uz Ukrainu var nākties nosūtīt Rietumu karavīrus; tūlīt pēc tam lielākā daļa Eiropas valstu, tostarp Vācija, Čehija un Polija, paziņoja, ka tām nav šādu plānu . Tomēr trīs Baltijas valstis, kuras ir visvairāk pakļautas jebkuram Krievijas uzbrukumam, ja Maskavai izdotos karā pret Ukrainu, ir daudz atvērtākas šai idejai.
Varšava arī maina pozīciju.
“NATO spēku klātbūtne Ukrainā nav neiedomājama,” piektdien Polijā sacīja ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, piebilstot, ka novērtē Makrona iniciatīvu, “jo runa ir par to, ka Putins baidās, nevis mēs baidāmies no Putina.”
Sežurnē pauda bažas par to, ka Maskava vērš uzmanību uz Baltijas valstīm, kas agrāk bija padomju impērijas daļa, bet tagad ir ES un NATO dalībvalstis.
Lietuvas kolēģis Landsberģis piebalsoja Sežurnē.
“Nevar būt “bet”. Mums ir jānovelk sarkanās līnijas Krievijai, nevis mums pašiem. Nevar izslēgt nekādu atbalstu Ukrainai. Mums jāturpina atbalstīt Ukraina visur, kur tas visvairāk nepieciešams,” viņš sacīja.
Lai gan Vācija ir pārliecinoši lielākā Eiropas militārās palīdzības sniedzēja Ukrainai, tā ir izjutusi sīvu spiedienu par nevēlēšanos sūtīt Kijevai tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes Taurus, baidoties provocēt Maskavu.
Piektdien Kuļeba tik atturīgi piebilda.
“Man personīgi ir apnikušas… bailes no eskalācijas,” viņš teica. “Mūsu problēma ir tā, ka mums joprojām ir cilvēki, kuri domā par šo karu, baidoties no eskalācijas.”
Kuļeba turpināja: “No kādas eskalācijas jūs baidāties? Kam vēl jānotiek ar Ukrainu, lai jūs saprastu, ka šīs bailes ir bezjēdzīgas? Ko jūs gaidāt no Putina? “Nu, es nosūtīju tankus, bet es nesūtīju raķetes vai karaspēku, tāpēc varbūt tu būsi jaukāks pret mani nekā pret citiem? Putins tā nedomā, ne tā viņš izturas pret Eiropu.
